> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 24., 2005

11:30 - iz sērijas "vakar" Vakar es biju kapos. Nu pirmkārt, man aizvakar smsiski veltīja visas zilās puķītes, kas aug kapos, un es kā parasti gribēju ieraudzīt, ko tad man īsti velta (sak, sūtu tev sveicienus, ta nu dod šurp), un otrkārt vajadzēja apskatīties, vai kapa kopiņas apmale ir pacelta pietiekami taisni. Zilās puķītes kapos uz urrā (šķiet, ka man gan tika veltītas tās no Lielajiem kapiem, bet es aizgāju uz Matīsa, bet anyway...), apmale uzlikta kā galds un pat melnzeme kapavietas stūros uzbērta (es neiedziļināšos tādās niansēs, ka, teiksim, vienai tantei pirms pāris dienām tika teikts, ka melnzemes nav un nebūs, bet vecmammas kapavietas stūrī tā pēkšņi ir bijusi un ir). Tad nu tā.. pulkstens 16.00, kā norunāts, atnāca arī puisis/vīrietis kapracis, kas visus tos labos darbus bija izdarījis. Vīrietis ap 30, melnā ādas jakā, cigareti smēķēdams. Mamma viņam iedeva piečuku, viņš brīnījās, kur tik daudz, jo nekas īpašs jau viņam neesot bijis jādara. "Nekas īpašs", neko sev... viņš taču novāca to nolūzušo bērzu, kas bija pārkritis pāri kapam, pacēla/iztaisnoja apmali un pat atveda melnzemi.. Man šķiet, ka vīrieši no "vīrs uz nomu" par tādu darbu prasītu ievērojami vairāk, ja vien vispār piekristu kaut ko tādu darīt... Nu jā, bet par puisi. Viņš par kapraci strādā jau kopš 15 gadu vecuma, un viņam patīk viņa darbs. Tā kā tas ir ļoti patīkami satikt cilvēku, kuram patīk viņa darbs, nu tā patiesi patīk viņa darbs, nevis viņš tur (a) var labi nopelnīt, (b) labi pozicionējas sociālajā struktūrā, (c) var apmierināt savas ambīcijas pēc kaut kā. Es tā iedomājos, ka interesanta dzīve tādam cilvēkam. No vienas puses, viss darbalaiks paiet kapos (un beigās tevi pašu tur arī atstāj), bet no otras puses tu to lietu (nāvi) vari vairs neuztvert traģiski. Un tad vēl tās brīnišķīgās izrādes. Viņš teica, ka pa piecpadsmit gadiem jau apguvis, kādas izjūtas pārdzīvo katrs no bērēs klātesošajiem - kuram tiešām žēl, kuram bail, kurš izliekas... Lasot "Sevis izrādīšanu ikdienas dzīvē", tā vien gribas vēlreiz viņu satikt un paklausīties, ko viņš varētu pastāstīt, par cilvēku izturēšanos viņa darba laikā... un ja tā padomā, man ir pazīstams vēl viens kapracis, diez kas kopīgs un kas atšķirīgs būtu viņu stāstos...

(1 raksta | ir doma)

Comments:

From: hey_blonde Date: 24. Aprīlis 2005 - 15:16 (Link)

Vispār tiešām neiedomājami interesanti.

(Reply to this)