Svētku pievakare, 24.12. Mamma atnākusi mājās, ieiet vannas istabā un konstatē, ka nav aukstā ūdens. Vakariņas ēdam pusnetīras, applaucētas, ciemos ejam pusnetīras, applaucētas. Nākamās dienas rīts. Ūdeņa joprojām nav. Pēcpusdiena - aukstā ūdens truba kā izslaucīta. Trauki virtuvē krājas, netīrā veļa vannas istabā tāpat. Visos stūros spaiņi ar verdošu ūdeni, lai padziest tā teikt. Vakarpuse - mammai ataust ideja, ka karstais ūdens ir 3x dārgāka kā aukstais, līdz ar to regulārā atdzesēšana jebkurā gadījumā izmaksā 3x vairāk kā sildīšana.

Saņemos un izvelkos iznest miskasti, lai pie reizes paskatītos avārijas santehniķa telefona numuru. Ierastās lapeles pie ārdurvīm nav. Mājās sākas mērena rosība. Tiek atrast pēdējais dzīvokļa rēķins, kur (Aleluja) ir arī santehniķa mobilā numurs. Zvanu santehniķim.

"Labdien, te no 50 dzīvokļa, mums nav aukstā ūdens. Vai notikuso kāda avārija?"

"Ā, 50-taja kvarķira.. da, Vi znajeķi, s 56 poļivajet 52-uju. Ja zakril holodnuju vodu, potomu, čto s56 ņekto ņeotzivajetsa."

"Un kad tad tas ūdens būs?"

"Nu ja poņedjeļņik shožu, posmotrju."

"Tad pirmdien būs?"

"Nu ja ņeznaju. Obešatj ņemogu..."

Tāda nu mana dzīve, svētku laikā lavierējot starp verdoša ūdens katliem, manas labierīcības atkarīgas no santehniķa vieglā ķirsī, kur "poņeģeļņikā" atnāks uzmest aci problēmai un ja promiles +/- būs izgājušas varbūt arī sametinās kādu trubu... Vakar mēs ēdām Dominā, šodien laikam prasīšos pie kāda ciemos uz vannu...

upd. Santehniķis mūs apciemojis un ūdeni pieslēdzis :), lai dzīvo Santehniķis :DD