|
Jūlijs 25., 2011
| 22:30 - pr bērnudārza traumām un cikliskumu/karmu Bērnībā manā grupiņā bija meitene - Klaudija (auklītes meita), kas mani regulāri sakoda. Pieņemu, ka mans vārdu krājums tai laikā varēja būt stipri līdzīgs Kriša tagadējam vārdu krājumam, bet apzīmējums 'Klaudī kožās' man joprojām ir mēles galā un lai arī to, kā izskatās Klaudija esmu absolūti aizmirsusi, faktu, ka viņa kožās atceros tikpat labi kā savas bērnudārza draudzenes Ineses roku, kas bija apstrādāta ar briljantzaļo jau dažus gadus vēlāk pēc tam, kad Eva bija to sakodusi. Tad nu lūk - Krišis man vēl pagāšnedēļ sūdzējās, ka Artis kož un demonstrēja to kā kniebienus rokās, bet šodien pakaļ ejot gluži uzskatāmi un katra apakšdelma varēja samanīt visu Artim esošo zobu nospiedumus :(
Artis grupiņā ir jaunpienācējs un viņa māti ar vienu aci ar šodien samanīju. Tipa normāla sieviete, un pa lielam tas, kāpēc Artis citiem kož mani neinteresē, ja vien viņam pa zobam nav Krišuks (kurš cieš tad, kad Artis iekārojis kādu viņa mantu). Mani vienīgie darbībās virzieni, ko esmu izdomājusi ir a) rītrītā iet pie audzinātājas un lūgt, lai viņa šo problēmu kā pedagogs atrisina un b)stāstīt Krišim, ka nedrīkst ļaut sev kost, ka tad, ja Artis nāk klāt un taisās kost is skaļi jāsaka nu-nu-nu un jāsauc palīdzība..
un vispār par cikliskumu runājot man skolaslaikā ar bij viens Artis klasē, pretīgs tips. Laikam būs man kaukā Krišim jālīdz šaireizē, ja reiz pretīgo Artu karma nav noņemta ar manu paaudzi..
|
|
|
|
Sviesta Ciba |