|
|
|
Septembris 6., 2004
 | 09:06 - brīvās dienas
Tātad - brīvdienas nu man ir tikai 1,5. Tas tāpēc, ka pīe tām var pieskaitīt sestdienas pēcpusdienu un svētdienu.
Vakar biju uz Batlefield koncertu Mazajā Ģildē. Skaisti :)
Pēcāk aizvilināja mani uz romantisko pastaigu gar ezeru. Un vakarā vēk "Cik labi vien var būt" ar Džeku Nikolsonu. Mja...
if only... nu jā, līdzīgi kā tā jaukā meitene, no kuras pārmantoju savu saaukstēšanuos, es esmu sākusi atdzist. Ja aizvakar tie bija 36.5, vakar 36.3, tad šorīt jau vairs tikai 36.1. Neko teikt, vājums tāds kā "kārtīgai" sievietei pienākas. Roku nevar pacelt, bet galva strādā.
Braucu uz darbu šorīt, iedomājos, ka psiholoģijas pasniedzējai atkal bijusi taisnība - cilvēks saslims ne tāpēc, ka viņam vājš organisms vai imūnsistēma. Viņš saslimst tāpec, lai atpūstos, padomātu par citām, svarīgākām lietām.
Tā arī es - tik daudz jau sadomājusi esmu. Pie pilna prāta un apziņas man tas prātā neienāktu.
Es jau zināju, ka kaut as notiks, bet, ka tā, nebiju iedomājusies.
..Everything, that has a begining, has the end...
|
| 15:05 - kāpēc vēl man blondu matu nau???
uzrakstīt ceturdien, un pielikt sestdienas datumu...
(sorry, man joprojām augusts...)
|
| 17:03 - sapnis
Lasīju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilcenes postu, atcerējos, ko sapnī šonakt redzēju.</span>
Šausmas pēdējās, bērnības nīstākā meitene mani kārtējo reizi izsmēja. Un tad vēl, man atkal bija jādejo tautas dejas.
Un tā tas ir vienmēr, līdz ko kāds murgs, tā tā meitene mani aprunā, izsmej, apmelo un man vienmēr jādejo tautas dejas. fui...
Atceros agrāk bija vēl viens murgs - ka es skrienu pa skolu uz ģērbtuvi un krītu, un jūtu jā tūliņ mans celis trieksies pret flīzēm un kā zeķubikse iespiedīsies kājā un nobrāzīs ceļgalu. Taču šo sapni vairs neredzu. Palikuši vien tikai izsmējīgā meitene un tautasdejas...
Es tās 18 gadus nodejoju, un vienalga tikai murgos redzu.</span>
</span>
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |