tu gaudies, ka visur ir tikai grūtnieces vai jaunmāmiņas, ka nav normālo cilvēku, lai gan normālo cilvēku tev apkārt papilnam (gan fitnesklubā, gan skrējēju grupā, gan darbā, gan kaimiņos, gan arī cibā). Ja tu priecājies, ka tas viss aiz muguras, tad jau viss ir kedās. parunāt par saviem bērniem - tā jau ar normāla štellīte, tomēr jau tavējie, utt.. bet ilgstošie 'kaķīsstāsti' un tas, ka spēj uzskaitīt tās, kurām būs/ir neliecina par to, ka viss garām, jo tad jau tu pamanīju tās, kurām nav vai kurām ir lieli jau un interesē citas lietas.. nu man kaukātā liekas.. bet varbūt es pēc sevis spriežu, pirms pašai negribējās, resnie vēderi acīs necirtās..

(Reply to this) (Parent)