vientulība masu sarīkojumos.

24.4.07 21:57

virspusības kuģis
noenkurojies manā
netīrajā ostā
viss sirdsmiers
saraustītu mirkļu fonā
ļāvis nogrimt postā
---
pār-
-raksti
mani
vēlreiz
šoreiz
tīrrakstā

varbūt nospied cut
pār-
-nes
mani citā folderī

pārlaid acīm pāri skropstas
iztēlojies mani
labu esam un tad piemiedz
man ar Savu Visredzīgo aci

19.4.07 19:39 - šodienas...

...piecgadīgais bibliotekāres dēliņš,kurš tic,ka Harijs Poters ir reāla persona un dzīvo Londōnā,kurš noticēja,ka mēs neprotam lasīt,kurš vienkārši ir mazs,foršs,mīlīgs ķipars,un es nevaru beigt smaidīt viņu ieraugot,runājot ar viņu.
...pavisam negaidīta un dikti patīkama saskriešanās,kura ieilga kādu vismaz pusstundu un man gribējās kaut tā būtu vēl ilgāka,bet sāka mazliet salt un mazliet nokautrējos atzīt,ka gribētos vēl kādreiz satikties,parunāties,ir visādas saskriešanās,bet šī man bija tik ļoti nepieciešama,jā,it kā nejaušība,tomēr gribas ticēt,ka ir Kāds,kas zināja,ka tieši viņu satikt man bija tik nepieciešams.
...tramvaja vadītājs,kurš skaļi klausījās elvisa rokenrolu un apstāšanās brīžos ar rokām pret stūri klapēja līdzi ritmu,kamēr viens neapskaužami niķīgs krievu bērns bļaustījās pa visu tramvaju,kaut ko gribēja,ko laikam nevar dabūt,es jau to valodu nezinu tik ļoti,nu nevarēja beigt,vēroju cilvēku sejas,lielākā daļa nemaz neizrādīja nepatiku,bet viens indivīds šo brēkšanu laikam nevarēja izturēt,jo piegāja pie bērna un jautāja (krieviski) - gribi konfekti? bērns paņēma un uzreiz apklusa,centās aptvert. un tagad izslēdzies! (nezinu,vai uzķēru īsto vārdu,bet doma bija - apklusti,taču tā viņš neteica.) un iedarbojās,lai gan pēc dažām sekundēm viņš mammai vai vienkārši sievietei,ar kuru bija kopā atkal turpināja dīkt to pašu,tikai šoreiz pusbalsī,gandrīz čukstus. es pati smaidīju līdz ausīm jau vērojot tramvaja vadītāju vien (atrados tādā skatu punktā,no kurienes tikai es viņu varu redzēt,tāpēc par to priecāties varēju tikai es viena),bet pēc šī izgājiena smaidu un vieglu smieklu šalts pārņēma visus cilvēkus uz kuriem paspēju paskatīties.
...lietus,kombinācijā ar gaiši zaļajām,košajām koku lapām. un katedrāles pelēkie kupoli ar spicajām smailēm un dažus toņus gaišākpelēkās debesis.
...apmācies laiks mani iedvesmo,tas kārtējo reizi apstiprinās,tādās dienās,kad saule aizgājusi aiz mākoņiem,man pilnīgi neapzināti izdodas atrast sauli (gaišumu) sevī pašā.

• ieraksti kaut ko

12.4.07 14:58 - such a GREAT news

1) Gaidot 2007. gada vasaru un brīnišķīgus, jaunus muzikālos piedzīvojumus, koncertorganizācija "Izklaides menedžmenta studija" sadarbībā ar radio NABA (93,1 MHZ www.naba.lv) dāvina klausītājiem Kings Of Convenience koncertierakstu, kas tapa Rīgas koncerta laikā kultūras centrā "Sapņu Fabrika" !
2) Neskatoties uz iepriekš izskanējušajām baumām par dueta izjukšanu, dalībnieku rīcība un jaunākā informācija liecina pretējo – šā gada pavasarī Kings Of Convenience sniedza divus koncertus Meksikas galvaspilsētā Mehiko un paziņoja par jauna albuma iesākšanu. Studija, kurā ieraksts taps, atrodas Klusā okeāna krastā, saules pielietā kūrortpilsētā Puerto Vallarta ,kas liek cerēt, ka mākslinieku pozitīvisms un draudzīgums izpaudīsies jaunās niansēs.
par to var izlasīt
šeit.

• [1]
• ieraksti kaut ko

11.4.07 20:28

mamma kūpina kadiķi. pazīstama un tomēr neierasta smarža. pēc deguma vairāk,nekā pēc paša kadiķa. vai tam tā jābūt? bet vienalga atsauc atmiņā bērnību. pretrunīgas sajūtas,jo it kā nav tā,ka akurāt šo smaržu nevarētu izturēt,bet tā,ka briesmīgi patiktu,arī nevar teikt.

tikko viņa man iedeva kādu pirms kādiem 5 gadiem pirktu angļu val. gramatikas grāmatu,un iekšā es atradu avīzes "Mana" Prāta Vētras plakātu (neprecīzi salocītu) no 'starp divām saulēm' laikiem,tātad vismaz pāris gadu vecāku par pašu grāmatu. kā tas tur vispār nonāca,ja reiz es šo grāmatu turu rokās pirmo reizi? roga ar saviem pusgarajiem matiem,paslēptiem zem melnas beretes,kam augšā sarkans bumbulis,visi pārējie gandrīz tādi paši,bet plakāts gan...tāds vecmodīgs,grūti pat izskaidrot. neprofesionāli uztaistīts,bet laikam tolaik tā skaitījās forši. otru pusi labāk negriezt - pamela andersone visā savā pilnībā uz pretīgi oranža (man oranžā krāsa patīk,nepārprotiet) fona.
ā,un pabeidzu lasīt būri šodien.

• ieraksti kaut ko

6.4.07 16:02

Frank: What about you, is there someone else?
Kathleen Kelly: No. No, but, but there's the dream of someone else. ("You've Got Mail")

6.4.07 13:42

cinematic orchestra feat. fontella bass - all that you give

• ieraksti kaut ko

21.3.07 00:51 - aktuāli. vakaršodienrīt

Tam,kurš arvien tiecas 'kaut kur augstāk',jāņem vērā,ka reiz var uznākt reibonis. Kas ir reibonis? Bailes no kritiena? Bet kāpēc reibonis uznāk arī skatu tornī,kur drošas margas? Tātad reibonis nav bailes no kritiena,bet kas cits. Reibonis norāda,kas mūs valdzina un pievelk dzīles; tās modina kritiena alkas,kurām mēs izbailēs pretojamies.

Tas bija reibonis. Skurbinošas un nepārvaramas ilgas pēc kritiena. Taču to varēja saukt arī par vājuma skurbu. Cilvēks apzinās,ka ir vājš,un negrib tam pretoties,bet gan ļauties. Paša vājums viņu reibina,un viņš vēlas būt vēl vājāks; vēlas pakrist laukuma vidū cilvēku priekšā; vēlas būt tas zemākais no visiem. Un vēl zemāks.
(Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums")

• ieraksti kaut ko

18.3.07 18:05 - murgi

divas naktis pēc kārtas rādās murgi. neko neatceros (kas ir labi),taču dienas gaitā ir brīži,kad pēkšņi acu priekšā uz sekundi pavīd kāds izrauts fragments,kuru uzreiz aizmirstu. dīvaini
bet tie murgi,nojaušu,kāpēc tie ir

• ieraksti kaut ko

17.3.07 18:31

lasīju kāda ieteikto pēdējo stāstu no sniega laika piezīmēm par puisēnu ar kārpām un aizmigu,jo nepārvarams nogurums no nekā nedarīšanas vai,lai kā to negribētos atzīt,lasīšanas,varbūt nespēju samierināties ar domu,ka šodienai lasīts gana,ka pēc ilgiem laikiem ar gandrīz sešdesmit lappusēm nepanesāmāesībasviegluma un jau iepriekšminētā,līdz galam neizlasītā stāsta vienai reizei pietiek,ka vajag pa maziņam,katru dienu atlicinot laiku,kas ar katru pavasarim tuvojošos nedēļu šķiet aizvien neiespējamāk,lai kā to gribētos,nevis tā,kā man - ēst aizgūtēm kaut ko debešķīgi gardu,ēst,kamēr vairs nelien iekšā. laba daudz nevajag,arī šajā kontekstā.

• ieraksti kaut ko

13.3.07 12:18

atgriešanās pie vecās labās tetley persiku-vaniļas tējas pēc ilgāka laika ir tīrākā bauda.

pateicoties šai virtuālajai atmiņu glabātuvei,ir tik vienkārši uzzināt,ko darīju,teiksim,gadu iepriekš šajā pašā datumā. cik gan labi,ka tā piefiksēts. mana atmiņa nekad tik tālu nesniegtos,taču nu es zinu. pagājušā gada pavasaris vispār ir bijis tik emocionāli piesātināts,ka to pārspēt vismaz šogad ir neiespējami,es tikai nesaprotu kāpēc,kāds ir atslēgvārds,kas to padarījis tik vienotu sajūtu līmenī,kas man ar sevi jāizdara,lai šogad pasauli un sevi sajustu tik pat niansēti,kā pērn.
tieši 13. martā es biju uz Kapoti, bet 14. - uz Kupraino Kalnu. divas dižas drāmas viena pēc otras.

• ieraksti kaut ko