vientulība masu sarīkojumos.

13:11

vētrains vējš, kas nemitīgi raustīja un spocīgi čīkstināja šķūnīša atvērtās durvis, turklāt vēl ilga un neizskaidrojama helihopteru lidināšanās kaut kur virs mājas ap diviem naktī manī iedvesa nemieru, tomēr nogurums ļāva iemigt un kārtējo reizi pamosties vēlāk nekā ieplānots - nedaudz pirms vienpadsmitiem, ar jau kuro rītu nedarbojošos modinātāju. tikai katru mani pamodina kas cits. šorīt tas bija zvans pie durvīm. viens, pēc brīža otrs. pēc pirmā zvana bija doma neatvērt. piesardzības nolūkos. turklāt durvīm nav 'actiņas'. bet pēc otrā zvana tomēr nolēmu - ai, nu pajautāšu 'who is it', riskēšu un vēršu vaļā, lai kāda būtu atbilde. būšu drosmīga meitene. izrādās, atslēgas caurums var pavisam jauki aizvietot 'actiņu'. redzēju tikai koši oranžu jaku ar atstarotājiem, un ar to jau pietika. droši atvēru durvis, un bikls angļu puika man sniedza pretim mitru lapiņu (visu nakti un rītu lijis) ar pildspalvu, lai parakstos par saņemšanu. nopriecājos, ka tas taču laikam mans no amazones pasūtinātais the books albūmiņš, bet nē - izrādās, paciņa mūsu mājas puikam.

• ieraksti kaut ko

13:52 - i want to ride my bicycle

surbitonā ir tāds tipiski mazs veikaliņš, kurā pārdot recycled velosipēdus. vakar pēcpusdienā devos uz turieni, lai apskatītos, vai tur nav kāds velosipēds tieši priekš manis. garmatains, īsa auguma angļu vīrietis, kurš izrādījās ļoti draudzīgs, jautāja, ko es vēloties, un es viņam pajautāju "do you have a good woman's bike?". viņam bija tikai divi sieviešu velosipēdi, no kuriem viens bija jau saremontēts, tomēr izrādījās man par zemu, un otrs - nesaremontētais, ko viņš teicās saremontēt priekš manis līdz trešdienai, bet es viņam atļāvu to lietiņu padarīt līdz piektdienai. forši ir tas, ka man tas velosipēds nebūs jāpērk, ja es pamēģināšu ar to pabraukt, un man nepatiks. bet jauki apzināties, ka tas tiek remontēts priekš manis. nav gluži mans sapņu ritenis, taču 30 mārciņas - un tas būs manējais. savā ziņā tas jau ir manējais. galvenais, ka tas nav sporta, ar simtiem ātrumu un biezām riepām. sapņu riteni es redzēju pēc tam, kad devos uz otru vietu, kur, kā man likās, pārdod lietotus velosipēdus. skatlogā ieraudzīju bezgala skaistu melnu vintage (tas pat bija rakstīts uz velosipēda) riteni ar pītu grozu priekšā, un cena bija pie trīssimt mārciņām. nodomāju, ka tas taču būs kāds īpašs izņēmums. nekas veikala ārienē vai iekšienē neliecināja par to,ka tur varētu pārdot tik dārgus velosipēdus. mans jautājums atturīgajam un nepārāk draudzīgajam angļu pārdevējam par to, vai viņam atrastos kāds sieviešu velosipēds priekš manis, kas nemaksātu vairāk nekā 50 mārciņas, veikala pazinējiem varētu šķist muļķīgs un varbūt pat nepieklājīgs. nē, nevajag man tādu šiku riteni. šobrīd man vajag kaut ko vienkāršu, bet labu, lai viegli braukt, lai viss strādā. see you on friday (can't wait)!

• [4]
• ieraksti kaut ko

22:36

iekāpt bildē gribētos. vai to pazīstamo, sailgoto vidi. ar nevīžīgām nošu lapām, zīmuli, dzēšgumiju, naktslampiņu, mazliet salstošiem pirkstu galiem, bet ar siltu tējas krūzi turpat maliņā uz zemes, un pietiekoši daudz spārnotu ideju, bet lai katrai izdodas piezemēties uz šaurajām līnijām.  

• ieraksti kaut ko