20:54 - atradums
kaut kas viņām visām trim ir kopīgs. dzirdrās soprānbalsis, dažnedažād
nelielam ieskatam - 1, 2 un 3.
meklēju ilgi,kamēr beidzot atradu ko tādu,ko man ir viegli klausīties. vispār man pēdējā laikā diezgan reti kāda mūzika spēj aizķert vai kaut tikai patikt. viena daļa mūzikas šķiet pārāk agresīva, otra, kurā ne miņas no agresivitātes tieši pretēji - šausmīgi garlaicīga. tad vēl ir tāda trešā daļa, kas vienkārši nekādi neuzrunā,lai gan ļoti gribētos. citreiz mūzika ir jauka, bet lirikas izjauc jaukumu. reti kad,bet gadās arī otrādāk. kad priekš sevis atklāju pēc nosaukuma zināmo,taču neklausīto broken social scene pagājušonedēļ, pirmajās minūtēs likās, ka beidzot esmu atradusi jaunu muzikālo aizraušanos. taču tikai divas dziesmas no you forgot it in people priekš manis ir tādas,pie kurām gribas apstāties un klausīties atkal un atkal.
dikti gribu no jauna atrast albumu, ko varētu mīlēt no pirmās līdz pēdējai dziesmai. tā pa īsto.
p.s. luīzai atskaņoju Hanni šovakar,kad viņa pārnāca no flashbacks of a fool. nemaz necerēju,ka viņai varētu patikt,zinot viņas gaumi,taču to,ka viņai no šīs mūzikas sāpēs galva un lūgs,lai izslēdzu,gan negaidīju. pirmo dziesmu tomēr viņa novērtēja atzinīgi,ar piebildi,ka tomēr nav tāda mūzika,kurā ieklausīties,bet ir vairāk piemērota fonam. un vēl viņa teica,ka var saprast tos cilvēkus,kuriem tāda mūzika patīk. un es saprotu viņu. saprotu,ka var nepatikt viņas mūzika,bet kā var nepatikt viņas balss?