16:06
pirmkārt,gribēju Tev (Tev=Sev) pateikt,ka nu jau kopš sestdienas esmu Mājās.otrkārt,aizvien palicis tik daudz kas neizstāstīts. vēl Anglijā esot,pēdējās divas nedēļas bija tik saspīlēti aizņemtas,stresainas un tomēr tik burvīgas,jo beidzot ieguvu sen gaidītu draudzību,patiesībā veselas divas uzreiz ar visiem tiem jaukumiem,kas nāk līdzi - stundu ilgām sarunām, tējošanām un maizīš-ēšanām, filmu skatīšanām, sēžot gultā, mūzikas klausīšanām, smiešanām, izpalīdzēšanām, u.c., tāpēc neatlika laika pierakstīt neko no tā visa. domāju,atbraukšu mājās,būs man laiks,saņemšos un uzrakstīšu. bet,esot mājās, mani atkal ir pārņēmusi tā pati sajūta,kas vienmēr,šeit esot. neko negribas darīt! rakstīt negribas,to visvairāk. bet citādāk, šodien pirmo dienu uzspīdēja saule pēcpusdienā. visas iepriekšējās dienas bija nepatīkams,monotoni apmācies,drūms laiks,kas galīgi neradīja vēlmi iet ārā,tomēr izgāju mazliet. līdz Vārnu ielai,satikt brālīti,tēti un Ligitu. un līdz Zarai,kur atrodas divi man vispiemērotākie mētelīši,no kuriem būtu grūti izvēlēties vienu,turklāt par pirkšanu nebija runa,lai gan ar Ligitu kopīgi secinājām,ka tāds mētelītis kā reiz būtu piemērots Anglijas klimatam,jo tur nav aukstās ziemas. un vēl biju apciemot Omi. un uz RDKS ziemassvētku koncertu aizgāju otrdienas vakarā,pēc kura aizkustinājums, daudz pretrunīgu un ne pārāk patīkamu atziņu, un atmiņu. gribētos par to vēl uzrakstīt,ai,bet atkal nav laika. tagad man jāsteidzas uz pilsētu nokārtot lietas ar Telefonu,pēc tam satikties ar Lindu. bet kad es varēšu nokārtot lietas ar SEVI? man vajag izstāstīt. nedod mieru citādāk.