vientulība masu sarīkojumos.

11. Novembris 2007

21:02

no rīta izlietnē ieraudzīju bizbizmārīti brīdī,kad sāku tecināt no krāna auksto ūdeni. mazliet salecos,jo viņas parādīšanās bija itin negaidīta. droši vien kopš vakarnakts tur. jo gaisma virtuvē palikusi neizslēgta,tātad neviens vēl nav virtuvē šorīt bijis. un logi aizvērti ciet,liekas,pirmo reizi. izglābu mārīti. no atrašanās vietas uz mačalkas viņa tika nogādāta uz palodzes ārpusē. brīdī,kad pēdējo reizi viņu redzēju,mārīte bija uz muguras un ar mazajām kājiņām pūlējās tikt augšpēdus. man bija jāsteidzas,tāpēc nepalīdzēju viņai līdz galam. tomēr izglābu. tas taču galvenais,vai ne? kad pārnācu mājās,pārbaudīju,vai mārīte gadījumā nav turpat uz palodzes. nebija,tāpēc nopriecājos. būs aizlidojusi.

costa kafejnīcā tirdziņlaukumā pasūtīju mint hot chocolate,kas bija viens no īpašajiem christmas dzērieniem. un manu iecienīto blueberry muffin,kas bija palicis pēdējais. galdiņa pretējā pusē sēdēja Raya. satikāmies tomēr,bet viņai nebija neierobežots laiks,lai parunātos. vispār viņa nemaz nav līdzīga man. gandrīz viss,ko saku es,viņai ir pretējais,un tas,ko saka viņa,man ir pretēji. mēs esam nevis atšķirīgas,bet pretējas! un tas kaut kā ziņā sākumā likās pat kaitonoši,jo viņai ir tāds pamācošais,gudrās-visuzinošās-tik-perfekti-pareizās meitenes tonis,un skorpioniem visvairāk nepatīk,kad viņus kāds māca,kas vēlāk,kad sainsbury's domas dalījās tik vien kā par apelsīniem/mandarīniem un natural yoghurt vai jogurtu ar garšu,par laimi likās pavisam normāli. tomēr vienā lietā mūsu domas saskan - mums nepatīk partying. un varbūt tomēr mēs abas iesim uz to cocktail party, jo citādi manā dzīvē kaut kā pietrūkst mazliet.

un pirms pāris stundām priekš sevis atklāju brīnumtīkamu grupu Au Revoir Simone. parasti ir tā,ka caur ļoti-patikušo filmu ļoti-patikušajai fona mūzikai,meklējot soundreku,atklājas visāda jauna-jauka mūzika,bet šoreiz bija citādāk. atklāju grupu,un pēc tam izlasu un tad dzirdu myspace,ka viena viņu dziesma 'stay golden' skan dedication treilera sākumā,ko pēdējo trīs dienu laikā esmu noskatījusies vismaz reizes divdesmit. to pirmīt nezinot,likās,ka komponists varētu būt jon brion,jo intonatīvi skan līdzīgi dažiem track'iem no gaišo atmiņu mūžīgā starojuma. ai,taisni gribas uz karstām pēdām pasūtīt viņu cd (ja nu tomēr kādam no jums ir viens vai otrs viņu albums un jums nav nekas pretī padalīties ar mani,neatteikšos no tādas iespējas).



un vēl - es šodien atskārtu,ka man negaršo brokoļi.
Powered by Sviesta Ciba