nav neviena..

12.9.10 19:56
vilcieni nozaguši skaņu no zirgiem un sareizinājuši ar 102. bet visas ausis, kas to dzird, slavē vilcienus
jau 0 ir nocitē domu

11.9.10 01:05
āŗpūšē tikai skaļas vētras, bet pa mājas iekšpusi plosās orkāni. Tiem jau ir pašiem savi vārdi, tapēc identificēt es jau tos noidentificēju. Tagad cenšos šos pārlieku netraucēt un gaidīt, kad šiem beigsies speķis. centos tos noizolēt un cīnīties, bet paliekot 1:1 tie pieaug spēkā un man nekas neatliek, kā tos atkal laist pie pārējiem. Viņi pat īsti negrib pie citiem (to es saprotu tagad). 1:1 ir šausmīgi. kopā viņi vismaz netraucē tik ļoti, jo uzmanība ir pievērsta visiem kopā un, ja skatās uz tiem visiem kopā, tad tie liekas saistīti un katrs nebombī atsevišķi. Un viņi vēl pārkaujas dažreiz savā starpā, kas man tikai par labu. es vairs tos vispār necenšos traucēt, meklēju kā tikt ārā un viss. lai tie tusē pa māju es sāku piekopt vietu zem tilta. Tik tā dažreiz atveru durvis, paskatos pa šķirbu un ne sveiki, ne batareiki, atā.
congratulations (good quality)
jau 0 ir nocitē domu

8.9.10 14:03
tā jau visi dara. Kāpēc, lai es tā nedarītu. tā jau visi, visi, visi. un dzīve viena un gadi arī. kur tad paliks laiks, ja ne tur, kur visi tā dara..

p.S. un, protams, poh uz citiem. citi/visi tak arī tā dara. tas nekas, ka ne visi, bet vairākums, bet bedre, bet jālec (nē, jāgrūž)
jau 0 ir nocitē domu

8.9.10 13:29
pārbaidīju jelgavas mundierus ar iesnām. arests nesekoja, bet skatieni no samiegtiem ledusskapjiem gan. būtu es futūrists, parādītu viņiem savas idejas un nospļautos. diemžēl bija pavēls un patumšs, lai viņi to pienācīgi novērtētu
jau 0 ir nocitē domu

5.9.10 09:45
viens no paklausīgākajiem sargsuņiem šodien ieraud trauciņā un izliekas par vecāku, un liek man stāvēt stūrī. pats viņš būrī.
jau 0 ir nocitē domu