- 30.6.09 17:02
-
Tā pirmatnība skarbā,
Manu sirdi apstādina,
Šis bezgalīgais tukšums
Un smaids, kas rada skumjas.
Viņa visam pāri stāvošā,
Tik valdonīga, skarba,
Un tomēr skumju pilna,
Nogurusi un vientuļa.
Tā pirmatnība skarbā,
Skumjā un bezjūtīgā,
Manu miesu, manu garu,
Visu mani nobeigusi...