- 18.5.09 00:59
- Viņa prieka lēkmi es dažreiz jaucu ar epilepsijas lēkmi un vienmēr, kad vinš sāk histēriski smieties, es sāku ar vieglu domu, par to, vai viss oki un vai es pareizi reaģēju. No tā viņs man iedeva iesauku "lēnais" un man liekas es labāk tāds arī palieku. Viņš jau to saprata, tikai viņam vajadzēja pašam savus jokus, kurus es ik dažas dienas atļāvu (vispār vienmēr) un izlikos, ka tiešām esmu lēnīgs. Tikai tad kad sākās īstās lēkmes es sevi atkal nosodīju, ka pārāk fiksi neatpazinu, bet viņš pēc tā visa mani atstāja saslaucīt putiņas
Vienā kadrā