nav neviena..

dakša zobos on poliklīnikā
28.7.08 23:56
Visas durvis pēkšņi atvērās. Pilnīgi visas, kas iespējam agrāk bija aizbultētas ar krāsainiem dēlīšiem - tik ļoti gribējās tikt iekšā, bet Nezināmais un Aizbultēšana neļāva iet tam cauri. Vienkārši tagad, kad man ķermenī konstatē manu paša horoskopu un izteiksmīgiem vārdiem tiek teikts "ka durvis aizvērās ciet", es teiktu, ka "tikai vienas durvis tika aizvērtas". Vairs nav jādomā kā un kam izpatikt un kam krāsoties un melot. liekas viss vienalga, kas tomēr palīdz dzīvot ne nakotnes plāniem, bet sev. atplestām rokām ar sevi un .. nu jā arī citiem.
Visiem ir mūžīga slimība Vecums, bet neviens tai īpaši nepievērš uzmanību. Nu tad, kad klāt tad gan. Nu es par to, ka varbūt kādam Liktenis/Dievs/"Sauc kā es gribu" piešķīra dzīvot 78 gadus. To viņš nezina. Tad viņam pasaka, ka viņam ir neatkārtojama slimība un viņš nomirs 78 gados. Nekas būtībā nemainās - tik attieksme pret dzīvi. Sāk parādīties domas, ko varētu izdarīt un ko varbūt nevajadzētu vairs. Iekrāsojas izteiksmīgas līnijas un kontūras, tad tikai jāiet un jākrāso. Paņem līdzi arī dzēšgumiju un padzēs, kas jau lieks. Mans suns viars man nekož. Viņam varbūt arī kaut kas un mēs saprotamies labāk. Es pametu vakar valsti un gribēju gadu padzīvot klaiņojot. Es pat negribu apceļot dažas valstis un atskaitiities draugos, bet izvēdināt un piepēdot pēc iespējas viarāk. Un tā slimība vecums tomēr ir vieglāka sagremot, bet neefektīvāka. Cilvēka definētā "slimība" daudz asāka. Dieva nosaukto kropli dēvē par izredzēto, bet cilvēka saukto kroplo sauc par kropli un garīgu invalīdu nepamatoti, idiotu un forever priduraks. tas tā normāli - vairākuma vārds.
Tas manī dzīvojošais horoskops ir "gulbja dziesmas" izraisītājs, kad pēdējā mirklī (dažos gados) tu ietilpini tik daudz, cik nespētu izdzert pa visu dzīvi. Vnk nemoka jautājums par ledusskapi un apaviem. Vēders gan šoreiz spēcīgāk runā - bet nav vairs izlutināts un operē tik ar to, kas nonāk pie tā, gandrīz neko nemet ārā. To pašu ko teica Sinopes Diogēns un to pašu ko rāda tagad filmās (diapazons?!) - viss pa riņķi. Tikai saprotams, kāpēc neviens neiemācās. Ja tas būtu tikai par apdedzināšanos un "tad vairs nelīdīs", tad jau to iemācītos. Tikai apdedzināties ar aizsaules stariem ir mazliet sāpīgāk - nepaspēj "tad vairs nelīdīs", jo vairs nav nekāda "tad". Un tāpēc tas tā iet par riņķi. Nekas nebūtu "jaunais, labi aizmirsts vecais", jo tad kāds būtu kaut ko iemācījies.
Tas ir kā teikt "nauda ir visa ļaunums" (uuu, cik gadu atpakaļ teikts) un meklēt jaunu algotu darba vietu. Vai reklamēt "Alkohols nodara nopietnu ļaunumu jūsu veselībai" un ražot to pašu alkoholu. Kā aiziet uz bērēm melnās drēbes un justies dzeltenās.
Tomēr visam ir skaidrojums. Aizvakar dzirdēju kaut kur (bet ne pirmo reizi) sarunu. Precīzāk vienu teikumu - tālāk man neinteresēja vai arī es izkāpu no autobusa. "Nu, a, kas!? Tā notiek! Tā tam jābūt - dzīve nav rožu dārzs un tā arī ir interesantāk. Kas būtu, ja viss būtu labi!?". Atgādina teicienu "Бъёт - значит любит!" - jo būtībā tikai to viņa arī pateica. Un jūtu, pēc pašas pieredzes. Tad vēl iedomājos, ka viņa iet katru sestdienu/svētdienu baznīcā (viņai virs 60 noteitki bija) un dzied lūgšanas un bezjēdzīgi noslogo balss saites bļaujot kā misters Bīns "Aleluja". Un neticu, ka tad būtu garlaicīgāk. Kā var būt garlaicīgāk, ja cilvēki nevis iezīmē teritorijas ar flomīšiem un sastāda sardzi no tiem pašiem cilvēkiem. Mums pieder Zeme un pieder tās okeāni, bet varbūt mēs kļūsim kovboji, bet varbūt indiāņi? Kā var dalīt to, kam būtībā ir visas tiesības staigāt brīvi. Valsts ir tikai sistēma un ja es tajā negribu dzīvot , es nespēju tikt citā sistēmā. Valsts ir tikai izdomāts vārds. Tāpat kā nauda un domas par prestižu. Kā būtu, ja visi (mhm, visi) mēģinātu strādāt, lai sansiegtu kopīgo mērķi. Es pat nezinu kādu. Bet varētu sākt ar sīkumiem. Dzīve nebūtu interesanta! interesantāk tiešām ir kādu "kirdik" un tā rodas jauna profesija - policists. Un tā profesija vispār nav vajadzīga, ja katrs saprot, kas slikts. tik izdomāta doma. Vēl nereālāka par naudu. Laikam tomēr cilvēkam ir iedzimts, vai arī iemācīts meklēt atšķirībs zīmes, lai padarītu sevi slavenu un konkrētu citu vidū. Cilvēce nav vienots mehānisms.
Redzēju kaut kur ziņās tanti asarās un bļaujot, ka "jāizbeidz šīs nekārtības. Cik ilgi tā var!?". Izrādās viņai bija nodegusi māja un pēc viņas teiktā visi apkārt deg nost. Es nekā nezinu, bet es nekļūdītos no šiem gadījumiem vismaz vienā no simts. Doma tik tāda, ka iepriekšējā vakarā viņai pat nebija ienācis prātā šāds teksts un asaras un vispār nekas. Tikai šajā brīdī tas viss nāk uz augšu. Protams, tā jādara - kā nekā nelaime notiek ar mani.
Kā nekā nelaime notiek ar mani - horoskops. Laime/Nelaime. Nē, laime.
Ko tu gribētu sasniegt?
Ja Tu gribi būt slavens, tad tevi tāpat aizmirsīs pēc 5miljardiem gadu.
Ja gribi būt bagātākais, tad tev vēl mazāk laika - salasīt naudu un tad nomirt, atdodot to mantiniekiem.
Ja Tu gribi izglābt pasauli, tad tev vajag vismaz pusZemes.
Ja gribi apstaigāt pasauli, tad iedomājies cik vēl citu planētu ir.
Nekam uz zemes nav īstenībā nozīmes, ja cilvēkam nav paliekošas domas visumā/ jeb nav dvēseles, kas varētu būt tavs turpinājums kaut kur citur.
noč.