- 20.5.08 02:10
- Pa rādiozvaniem no neskāturvinjus baltaam naktiim ar skaistaam auseem pa celjam un celjaveejam es dakshu atnjeemu citiem bez miglas, ar kapostu smarzhu un veeliigu ram-tai-riidi-raa 2. vienaa no taam naktiim manu naudu taa izshkiedda kaut kaadaa stulba aautomaataa un es visu nakti mekleeju raudaadams. nauda tachu! izceljoju pusriigu un veel aizbraucu uz salaspili - tur ar nekaa. iegriezos arii pie vladislava nepaziistama, bet es vinju nepazinu. ja runajam skaidraak, tad ne nakts, ne zvaigznes mani neizvilinaaja. nauda un tikai. tomeer pateicos naudai, ka esmu ticis taadaa veidaa aaraa. uz rita pusi, kad jau biju zaudeejis visas ceribas, es taas pats izmetu. seedeeju pie ezera ar kaajaam uudenii un saldeeju kaajas, kaut gan udens ik pa laikam likaas silts. maza migla virs ezera un es bishk tajaa. Miegs nenaaca un domas arii nee. vareeja dizrdeet, ka kaut kaadi kustonji apkaart ir tikai nevienu nevareeja redzeet - gluzhi kaa tur. saaku taisiit mazus vilniishus ezeraa un tad, kad kajas pirstgals tika virs uudens, pamaniiju cik tas zils palicis. po. pasleepu udenii. bija mazas zivtinjas arii un tajos briizhos es paarstaaju kustinaat kaajas, lai neizbaidiit, bet tieshi tas vinjas nobiedeeja - pierod pie kaadas sistemaatiskas darbibas un liekas jau norma. pierod, ka , citēju, "sistema strādā. nepiesienies tai." un normaali. Pierod, ka jādzenas naktī pēc naudas un "normāli". Pierod, ka pierod un normaali. pierastu, ka šupot kājas ezerā no rīta ar mazliet piedzērušos sajūtu tā, ka viss liekas nesvarīgs un viss, citkārt nesvarīgais, paliek pretējs. un tad kā vilciens izjauca ezera šupošanos miglā, tā mani pacani atskrēja ar naudu un mēs nodzērāmies. a, es noslīku. nah.
Vienā kadrā