- mazg
- 26.2.08 02:16
- kad nomira tie visi, kas skreeja pliki pie manis celjos krizdami, es aizgaaju noamzgaaties. No senaam dienaam es jau biju izmantojis visas savas triis zelta zivtinjas un visas devinjas veeleeshanaas. Ak, jauniiba. vieglas kaajas un praats. Zivtinjas neizdzivoja - nezheeliigi. Mani beerni taas eksperimenteejos noshaava. Es vainiigs jeb atbildiigs. Mazgaajoties es atcereejos veel vienu notikumu. Par taam mazajaam maakonjdejaam. Ne iisti es sapratu, ne iisti zinaaju, ka taas dejas, bet taa es nosaucu. mazgaaju deli. Ar sho pashu celi es reiz apbizhoju asfaltu, tikai pasham saapeeja un tas sienaazis celja malaa riktiigi smejaas. Savai masai izveeleejos nepareizi skreejiena tempu laikam. mazgaaju kaklu. Nozhnjaugties es negribeeju nekad, bet gribeejaas patesteet, kaa ir: zhnjaugties nost. Sajuutas un ierobezhotaas speejas. Kaut kaa bail bija. Cilveeki laikam nevar visu iemacit uz piemeriem. Kaa Lindai mamma macija bailes no uguns.Zinjkaare mazajai bija liela un taa tik viegli neklausiija "Nelien tur.Karsts!" Panjeemu Lindu pie rokas, iedeva serkocinju un lika gaidiit liidz sadegs lidz galam un tad pateica "Karsts!". Tomer man bez taa bija skaidrs, ka pakarties=beigts. Es mazgaajos. Dievs skataas. Es suudzos. Vinsh reec. mums беседа ar teejaam. Vinsh izraadaas smaidiigs.
Vienā kadrā