3. Oktobris 2024

• doijdzis
• 3.10.24 21:00
• man liekas pārsālīts, ka visi vārdi "liekas", "jocīgi", "varbūt", "reizēm", "dažreiz" ir pielipuši man apkārt kā dadži. Atšķirība tikai tā, ka daudz dziļāk. Dadži pielīp pie apģērba un ūdens traukā/vannā/pirtī esi brīvs. Atklājies un esi brīvs. Bet šie riebeklīši ir pa pusei miesā. Tie ir daļa, jau no katra teikuma, kurā ir _risks_ pateikt kaut ko personisku. Tie it kā ir ar asumiem, bet tie izliekas - tie ir vairogi, kas aizsargā no "kaut kā", kas var viņus izvilkt. Viņi arī domā, ka viņi mani aizsargā. Labi riebeklīši, kas jau ir dažreiž (atkal!??) noderīgi. Atpazīt, kurš varētu būt autors. Man tie ir kā padaudz sāls, padaudz piparu, padaudz...vai kā latvietim dilles. Taisi jebkuru ēdienu un dilles nesabojās - "Var piešaut klāt!" Pat ja pavisam nav vajadzīgas tās dilles, var sadzirdēt čukstus: "viena jau neko nemainīs..". Un tiesa. Tā jau neko nemainīs un kāpēc to vispār tur vajag? Bet tu esi latvietis. dadzītis.
  
• jau 0 irnocitē domu