4. Aprīlis 2009

• 4.4.09 23:54
• kaadu dienu (vakar) mums pie maajas ieripoja divi akmenju mellenju krasaa un luudza padzerties. Es, buudams maaciits, ka akmenjiem udeni gan nevajadzeetu dot, jo tie to atgruuzh, paardomaaju maaciito un aizgaaju peec udens paraleeli "dievs ar likumiem. precizak dievs ir bez likumiem, kapec cilvekam jabut". Atnesu udeni un akmenji lekaadami kaa tiko dzimushi kovaarnji pateicaas man veel nepadzeerushi. Tomeer, kas to buutu domaajis, ka vinji noskalos savu mellenju kraasu padzeroties un es tos saakshu uztvert kaa parastu akmenjus. atnjeemu uudeni, dusmiigs aizspeeru vienu akmeni, tad otru un noskatijos saulrietu. mms vakarinjaas bij piens ar melleneem un divi akmenji prataa
  
• jau 0 irnocitē domu

• 4.4.09 23:58
• drausmiigs karstums pie auss starp deninjiem. ddrausmiigs traapiijums tieshi meerkjii. drausmiig drausmiigi - man apkart slimniicaa klaigā. baigā, baigā tev asinsizpludumi gaisā, t.b. galvā. es raudu, ak, ak, asins galvaa pluust uz aaru, es neredzu acis, taas asiniiis aizskalotas. aarsts saka, nemirshu. es saku "shutish? taa centos!?", vinsh pat nepasmaida un liek guleet. es gribeju atbildet, ka nevelk uz miegu, bet vinhs ielaida miega zaales un manas runas bija bezjedzigas, kaut gan vel neaizmigu. māsiņa runāja ar māsu - izskatījās par to, kāds man stavoklis. man saaka migloties un es iztelojos, ka maasa maasinjai izsaka komplimentu par auskariem no indijas un maasinja teica, ka vinjai shodien tikai draudzene no indijas tos atveda, un es nevareeju saprast, kapec vinjas par to runaa, ja es te gulju, vareeja kaut vai iziet araa. un es taa kaa noskumu, tad it kaa mekleeju gramatu, bet atcerejos, ka tas moments bija vakar un riit es nomirshu.
  
• jau 0 irnocitē domu