13. Februāris 2009

• 2 w
• 13.2.09 12:02
• drausmīgi korķi piekorķējušies smejas, ar bezdelīgām dzīvot vienā maājā, sērīģi tēlot. es ierados dienvidos tieši pēc sava laika precīzi un krāsas ar dubulto laku man likās miglaini nepareizes, bet jocīgas. es šķērēju dzīvodams uz kalna, bet man patīk arī nopeldēties tur lejā, kur es izraku mazu grāvīti pretī kaimiņiem, kuru nav un cerams nebus tur, kur man paredzēts futbola laukums. Es teicu, ka peldoties turējos jocīgi nostāk no krasta, lai vairāk justos kā kosmonauts simulatorā, bet tomēr man neizdevās saskatīt nevienu zvaigzni ne tuvumā ne tāluma. tikai naktī, kad zvaigznes atrodas ārpus manam roku tvērienam es varu saskatīt vairākas un nezinu kur likties, kuru aizsegt un kuru ar dakshu sadurt. Mans dīķītis ir vārdā Saurs - kkas salikts no dinozaura un saules. Mūs kājas neskaras dūņām.
  un vakar naktī vilki dzejoja. vārdus nesapratu, bet skaņas, otvečaju, bij atskaņās
  
• jau 0 irnocitē domu