nav neviena..
nav neviena..
11. Februāris 2009
- 11.2.09 09:38
- tu domaa es tikai ieslidos? da nee, es tikai dōzēju. vilks vot paskraida pirms paēst tiek
-
jau 0 irnocitē domu
- nu jau par daudz
- 11.2.09 10:20
- parādījies vienpadsmit reizes un tad izdzisa bez atvadīšanās - tas kā nezināt kad tiešām vajadzētu atvadīties, jo bail apvainot cilvēku un tā pateikt, ka tu jau atvadies no viņa. Tikpat bail neatvadīties un vienmēr kad tā notiek, tad tava doma nezina kur likties un ko izlemt - tagad vai vēlāk. Un vismīļākie cilvēkli nekad neatvadās un vienmēr nožēlo, ka nav paspējuši atvadījušies. bet tas tikai tāpēc. nu ja
-
jau 0 irnocitē domu
- no lohiem atnākuši
- 11.2.09 10:26
- Vakar pie mums atveda jaunus bérnus. Vietas, kur tos guldināt nebija, bet mēs pacentāmies un vecie bērni, lai gan pa dienu ir nostāk no jauniņajiem un tos ķircina un izturās pārāk, naktī tiem ļauj gulēt blakus. Vai nu viņus apdullina nakts vai arī viņi pārāk daudz domā dienā. Man jau viņi izskatās visi vienādi, tikai šonakt, skatoties uz katru no viņiem, man vēl nav pieķēries katram viņa vārds. rīt iepazīšanās spēle
-
jau 0 irnocitē domu
- 11.2.09 10:26
- - Tad ko tu gribētu sasniegt dzīvē?
- tu pats zini?
- nu es tev pirmais uzprasīju
- nu, bet es otrais..
- bet tā nedrīkst?
- es tā jau izdarīju
- tā nedrīkst!
- ok
- nu?
- ko?
- atbildi!
- lai tu nolādēts ar visiem saviem jautājumiem!!!
- ej.
-
jau 0 irnocitē domu
- hlop, hlop, hlop kājās stāvot
- 11.2.09 10:33
- trešajā dienā pēc kristus (kāda sakrītība, tā bija trešdiena) es padzēros ūdeni un jutos tiešām labi. Es to viņam pateicu un viņs teica, lai padzeru vēl. Ooo, vīns no rīta. KO tu, ko tu!>?! vēl nav pat divpadsmit
(un mēs smējāmies, smējāmies, pārkāvāmies, smējāmies) un es domāju, ka cilvēki viņu uztver daudz savādāk, kad tas uzkāpj uz skatuves. viņš jau pats arī
-
jau 1 irnocitē domu
- 11.2.09 10:48
- Muti aizverot, muti, muti, aizverot, aizverot. es veros ká tu man muti aizverot, aizver arí savu. es varu aizvērt arī sev, šo muti, kuru tu atvēri
-
jau 0 irnocitē domu