nav neviena..
nav neviena..
27. Jūnijs 2008
- boozn
- 27.6.08 10:15
- mācītāji gan mežonīgi (daudz) palikuši. Salasījušies bībeli, jeb precīzāk gan būtu, ka to atgremojuši pa savam nevis bioloģīskā ceļā. Tas būtu kā mēģināt sekot līdzi savai elpai, kad mēģini ieturēt konkrētu ritmu, bet visa šī kontrolēšana noved pie "pārelpas" vai "bezelpas". Un visa mācītāju padarīšana ir gandrīz tikai iejaukšanās pamatos, kuros nav tā vajadzīga. garīga protēze ar baznīcas kjiegeljiem sakārtiem ausīs , degunā pie rokām un vēl sazin kur - apgrūtina kustību. Apgrūtina kustību ārpus baznīcas. Tjip, neļauj izkustēties. Neļāuj tas ķieģelis, kuru sauc "ko par mani padomās",v ai radu kiegelis "visi mani radi ticīgie", kuru iespējams varam apvienot ar pirmo to ķieģeli. Un to akmeņu tik daudz, tik daudz, ka cilvēks paliek paralizēts vēl vairāk. Ieelpa un izelpa paliek par kontrolētu "pagaidi vēl divas sekundes..2...1 ieelpa..gaidi, gaidi...gaidi...veel 3 sekundes..3....2..es teicu gaidi!!! ..1..izelpa". tas nekas, ka cilvēks paliek sakrans, zils, zaļš - kāds nomirst - neizturēja dieva pārbaudījumu. Kā jau visam, sākumā ir maz, vai tikai viens. Teiksim, dieva dēls, iemācīja cilvēkus ticēt dievam. Pret to nav man nekas. Tad dieva deel aizbega uz debesiim un sarrrrrrradās daudz ticīgo- gudrāki par vienkārši ticīgajiem. Zināja kā labāk un pareizāk jātic. Un nebūt nav piedāvājuma bez pieprasijuma. Cilvēku daljai patīk, ka tos sit (protams, neviens neatzīst) un mācā, tad tie j utas iemācījušies ko jaunu. Māk zinātniski elpot un lūgties divdesmit astoņas reizes nedēļā + ceļā uz darbu un mājām. un pēc visa šī es ticu dievam, bet to varam saukt arī par savu "es" un savu cilvēcisko "nepārkāpšanas latiņu" (o, labs vārds "latiņš" - varam piešķirt nozīmi arī "Ls". Par cik Ls es to cilvēcisko latiņu pārkāptu). Un sadegsim mēs visi baznīcas ugunīs, sadegsim arī tie, kas nenieka netic baznīcai un sadegs arī viss degošais pēc 5miljardiem gadu arī tā, nu tā, ka tur mirdzelē
-
jau 2 irnocitē domu