- nesaprotu šoreiz - minimāli
- 25.2.06 18:23
-
redzēju sapni.
tiku ielūgts uz radinieka kāzām. Kāzas notika istabā. Jā dīvaini. Tajā savācās daudz radu. Kāzās notika kkas īpašs, es nezinu pat kas, tās bija ļoti interesantas. Atceros, ka visiem bija jautri. Tomēr viss bija pelēks. Uzvalki un kleitas. Parādījās arī balti toņi, bet arī miksējumā ar pelēkajiem.
Kāzas beidzās un jau nākošajā dienā skrienu uz savām kāzām. [nekādu notikumu nebija, kas liecinātu, ka es precos vai gatavojos. Vienkārši uzreiz skrienu uz savām kāzām un paziņa, ka es kavēju].
Pie durvīm sagaida mani māsa [tā liekas] un dod kaut kādus norādījumus. Bišķi arī aizrāda, ka nokavēju. Seja nemierīga. Kāzas notiek tajā pašā telpā, kur vakar. Dīvaini, ka noskaņa nav tā pati. Esmu pamainījies ar vakardienas līgavaini drēbēs - man ir pelēks svītrains uzvalks. Prievīte, ne prievīte ap kaklu. kkas aptīts. izskatās zolīdi. Vienīgais, kas mainās, ka es nepriecājos. Liekas es pat esmu miegains [iespējams no vakardienas kāzām]. Ienāku istabā. Zinu, ka līgava ir citā stūrī, bet uz viņu neskatos. Kaut kas ieminas, ka es neesot atnesis puķes līgavai. Pienāku pie teļuka uz kura stāv vāze ar ūdeni. paņemu ar dūrē puķes un izvelku [sajūta tāda, ka izvelku kādu no dīķa aiz matiem]. Notecinu ūdeni un vienaldzīgi pagriežos pret klātesošajiem. Man kaut kas zobos, bet nevar saprast, aks īsti. Vai smēķis, vai zobubakstāmais. Noskaņa telpā ne visai. Pārsvarā visi klusējot sēž, atšķirībā no vakardienas, kad dīvānu vispār nevarēja ievērot.
apsēžos krēslā.
Nākošais mirklis: uz tā paša krēsla. Apsegts ar segu. Aizmigu savās kāzās!?! jūtos drausmīgi. Sajūta, ka viss reāli. Pielecu kājās un dzirdu, ka blakusistabā vēl kāds iedzer. Caur durvju spraugu gaisma. Nez no kurienes parādās gaisma arī šajā istabā [varbūt ieslēdzu, varbūt]. Dīvāns pārbīdīts uz istabas vidu un izvilkts. Tur kāds guļ apsedzies. Pamostas, kad es sāku staiāt pa istabu un liekas kaut ko sasitu. Ķeru galvu un neko nesaprotu, ko darīt. Pienāku pie loga un tūdaļ aizgriežos. Dīvānā sakustas un izbāzusi galvu kaut kāda sieviete, kas man ir pazīstama [pirmo reizi redzu, bet tā bija kaut kāda radiniece. nevar izskaidrot kā sapnī visu sajūti. Kas ir un kas nav. cita pasaule, citi radinieki].
Viņa miegainu seju stāsta, ka es aizmigu un līgava raudājusi, un aizbēgusi uz "Dievsaliņu". Viņa aizmieg.
Es nenormāli pārdzīvoju - tuvu asarām.
Nākošais moments mašīnā [vecais, labais žigulis no pagājušās manas dzīves, tikai tagad pārkrāsot netīri oranžā krāsā]. Stūrēju pa dubļanu, līkumainu ceļu, kas vairāk izskatās pēc tīruma. Pakalniņi mazi, bet pārsvarā dubļi. tagad laikam toč raudādams. Turu stūri ar abām rokām un peispiedies pie priekšējā stikla braucu.
Redzu jau ļoti tuvu vārtus un vienā vārtu pusē stāv manējā - vēl baltajā kleitā. Seju neredzu,bet zinu, ka raud. Es tikai apstulbstu no uzralsta vārtos "Dievsaliņa"..
[jap.Latviski. Un tādā senā fontā. Koka izgrebti burti].
{sapņa līgava pazīstama dzīvē.} - ♪ : swh
Vienā kadrā