l i v e l o v e d r e a m s h a r e

revideejot [[02:10:2003|09:32]] salocīts baltu nakšu kāršu namiņš Skumjas starp lapām, šis atsevišķu dzīvju lāpugājiens no alas uz alu, klusi ziedojot pāris minūtes, pāris stundas, pāris dienas pagātnes rēgiem uz atmiņu skrāpējumiem vēl siltu asiņu sienās divi mūžam viens otra sāpju sašautie stāvi, krituši Ceļos, ceļos kritušie, "es sapratu, cik tālu viņš ir aizgājis no šīs pasaules, es ceru, ka nesāp" "un es joprojām ceru", "un es vēl gaidu", "un necik tālāk jau vairs nevar aiztikt" balsis pārklājas, un ap desmit skumju dzīvesstāstu manā atvilknē saplūst murdoņā, melni krusti baltā klajumā, kā melns uz balta, un zem sniega siltās segas zaļa zāle aug no pusvārdiem, no caurskatāmām, caurrunājamām puķēm, no tik smalki izadītām jūtām.. kā milimetru pieskāriens zem dūju durvīm, vienu dzīvi izsalkušais bronzas stāvs akmeņu dārzā, Japāna ir aizskalota, brūces uz sejas sadzīst, māte vāķī tālāk savu bērnu, ledus zem izšķaidītas vīna pudeles sen aiznesis dzelmē slepkavas lūpas un pirkstus, sienas iekrāsojas karsto straumju tērcēs, asins lāses ielīst grāmatā, viena, divas, varbūt trīs, aizveram lapas, aizlīmējam vienu metaforu šajā stāstā, atkāpjamies pret stikla sienu, baltvīns un bultas pret centru, mūžam nodzertā ritmā - uz centru, uz centru, uz vecrīgu.. purva balodis svētīts ar rozi, būs vēl viena, tad vēl. Viena. nekad viņi nekļūs divi. klauni sāks krāšļot sejas, ilgi jau nevar noslēpt, kā iekšā viss deg un izdeg, rāpsies tie virvēs un riņķos pie debesīm, pakārti distancē mēs nevaram tos vairs aizsniegt mūsu lodes ir tuvredzīgas mūsu dzīves ir tuvredzīgas (neievaino, lai paceltos necelies, lai vainotu) mūsu spārni ierauti imitācijā, aplī, rituālā, atbildes reakcijās, centrtiecē Vakar izdzēsu miruša laika e-vēstules. Šodien glāstīju cilvēkus baltās lapās. Necik tālu jau neesam aizgājuši 6|-

vinji [[30:09:2003|22:25]] Aizlikushi roku priekshaa mutei, caur degunu shljupsteetais var izklausiities tuvi tam, ko buutu vajadzeejis teikt. Aizlikushi roku priekshaa smiekliem - ka tik nepaarprot, ka tik neatriebj - un aizlikushi kaaju priekshaa pashi savam priekam; aizlikushi roku priekshaa zhaavai, nu - puszhaava, nu tie - puspamodushies. tie, nekad nepamodinaamie. 11|-

iiszinjaas sev (un dazhas citiem) [[29:09:2003|19:37]] 65 laimes stundas (3 guleetas) zem pulseejoshaam debesiim Weekends ir saacies. Braucam, 2 naktis prom, ap 60h ar miilju cilveeku un paareejie arii neshkjiet biistami. Siguldas beerns, miilu Tevi!! :) Varbuut shii ir naave kaadaa citaa pasaulee.. aizdomaajos.. No debesiim kaapj dzeltenas ugunis pa paariem, no manis ir palicis vien netveramais, muusu auto ir nogrimis zvaigznees Piedzimstot mees esam bez priekshstatiem, tad dzimst pasaules daliijums - labais un ljaunais, baltais un melnais. un gadi mums daavaa veel pa kraasai. Laimiigie mees, kam dziive kaa varaviiksne un tik aatra, ka septinji pamattonji pazaudee gravitaaciju un padara muus par nebeidzamu gaismu.. un jaakliedz starp sevi un pasauli, lauks un dveesele ir par maziem, jaakliedz uz augshu, naktii, debesiis, zvaigznees, bezgaliibaa (paarvaldiitaa sisteema - bet tu saac buut briivs tajaa tad, kad esi aarpus taas..) Bezgaliigs prieks, 'kas nav vaardos pasakaams,' man piebilst Guntis. ap 20 tiiru un laimiigu cilveeku, miljardiem zvaigznju, pirmiit guleeju pljavaa un ljaavu taam krist.. Varbuut tu shaubies, lai patiktu. varbuut pienaacis laiks miileet, lai dziivotu.. aizver acis briivajaa kritienaa tik savaadi un sirsniigi just, ka sader. der. plaukstu pa plaukstai, sapni pa sapnim.. pilniigs vaajpraats muuzikaa, atbalss mezhaa peec paaris sek, 'x-failu' saukas ap maaju.. jaa!! neticu!! :D ilgotais elsotais nu ievijas ugunskura duumos un neizpleen, projaam nevijas, ir... speeleejas ar vienkaarsesamiibu, dzejo peerles miegs vairs nenaak, nav arii salis (esam aaraa), tikai saulleektaa pamana, ka kriit lapas.. viiri (nu jau tikai 2) meiko muuziku, es - kokteili no XTC, Vichy, sulas un jogurta.. ! :) PILNIIGS VAAJPRAATS!!! viiri liek vecaas plates un krukjii, vaartaamies pa zemi no smiekliem.. nu nevar iet guleet! un miegs arii nenaak.. vakar ceelos 6os.. VIVA LA MUSIC! Es ticu, ka nav nekaa jaukaaka, kaa ees uz grilkura ceptus aabolus ar cukuru un pienu no viinaglaazes un mekleet kastanjus, ko ar iistu beisbolnuuju spert debesiis un dejot.. Guleet zaalee sauliitee un skatiities augshup, kaa dzeltenais osis virs tevis kaisa lapas.. puskaili zari.. un tad, vislielaakajaa miega alkaa ieraudziit lapu kriitam & mesties tai pretii.. ( img ) 14:05 nav guleetas 32h. miegs nenaak, bet ir apslaapeets. aizkliidu uz pljavu, peekshnji negribas pamodushos cilveeku burzmu, miers.. mazliet klusums arii. Es esot 4h noluuzusi kaut kur shajaa 00-24 skanjas maksimumstundaa. pamostos izlietojusies, bet gaishaa muuzika neljauj nedejot.. laime & prieks paari visam.. :) :) :) :)) Veel kaads klusi atstaaj muusu muuzhiigaas ugunis, un maaja iekshpusee apklust.. nesen mekleetais klusums nu sprakshkj ne vairs nogurushaa praataa, bet izslaapushaa sirdii, atveru durvis un eju piemest skanju malku.. nezinu, nemaaku neko, esmu kaa nesavaldiita, briiva roka baltas klades pirmajaa lapaa. sheit, luuk, plashu atskanjotaaji, te - pults un austinjas, tur lejaa - plates. Un es pieskaros klusumam, un tas, aizmiedzis acis, sajuusminaats iekriit kamiinaa, maaja atkal ir dziiva Starp dusoshaam, nogurushaam dveeseleem es klusi uzturi shii agrriita gaismas, plates sliid rokaas viegli viena peec otras, no atveertaam durviim pa slapjaam sluudaam aizshljuucu peec pagaleem, labsirdiigs riita peleekums dzestrs Atskaitot taas 3arpus h vakar pa dienu, joprojaam neesmu guleejusi kopsh 5dienas riita. Shonakt uztureeju muuziku - plates.. nomazgaaju, novaacu traukus, viiriem kafija.. esmu laimiiga.. :) Smeejos nenotverta, smeejos plaukstaas smeejos ne no kaa, par to, ka esam, smeejos liidz asaraam un smeejos par taam smeejos nenobijusies briiva [pirmdiena 18:11] saaku pa iistam mosties un aptaustiit dziivi ar apzinju, jaa.. :) peedas, speeks un praatoshana pa shiim dienaam atmiekshkjeejusies =) saulains te, saulains Tev arii :) TEV ARII!! :) 6|-

paari jumtiem [[25:09:2003|03:32]] bezgaliigs gaishums pluusmaam siltaam straumeem tuklaam dzejaam un rasas laaseem pa visu Tavu dziives monitoru pirmiit domaaju, mees Saakumaa esam liela, gaisha acs, viens vieniigs vieniigs atveerums uz Miilestiibu, balta acs pa vidu Tavam gaishuma monitoram, iedomaajies? un kaut kad mees sho aci aizveram un saakam savu Celju. dziivi. mekleejumus. mees sastopam to, cik pashi esam. mees stiepjam savaa aizveerto plakstu miglaa vienu domu, vienu tieci, varbuut vienu pirkstu, vienu sauju, vienu roku. sastopam otru silto plaukstu un sarokojamies, ierokojam pa vienam alinjam, uzsitam viens otram uz rokas un rokam taalaak ar saanu. ar plecu. nav nekaa cita. mees atkal satiekamies. un mees nezinaam, ko mees satiekam. tas ir kaut kas jauns, mees pashi esam jauni, mees pashi veel esam jauni, mees veel nekad neesam speerushi soli, nu to var dariit. bez ritma, bez aritmijas, bez aritmeetikas un 'arī'. solis. un kaads panaaks pretii shonakt pasaules kaa biezas ripas guulaas viena otrai paari. divi paziistami cilveeki patieshaam nepazina viens otru. no otra gala saskandinaaja glaazes. shonakt viena balta acs paar zemi 1|-

[[22:09:2003|20:32]] ziimeeju Tev uz kruutiim apljus un astonjniekus. bezgaliibas ziime ir starp diviem

navigation [ viewing | 240 entries back ] [ go | earlier/later ]