Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, July 31st, 2004
| Time |
Event |
| 8:43p |
Atgriezos no Latgolas
Eh cik Latgale jauka zeme, vissmukākā pasaulē. Ej kurā mājā iedams, apdāvina tevi, pabaro, iedod šnabīti iedzert. Bet pats galvenais ka latgalieti uzreiz var atšķirt no čiuļa. Redz, vienu dienu atrodos veikalā, dziļā Latgalē, iepērkos ar vienu meiteni. Pienāk viena vietējā bõba un saka meitenei - jius nū Reigas laikam, uzreiz var redzēt. Paskatas uz mani un saka - a jūs gon latgaļīts. Es saku apjautājos kā viņa to zin, a šī atbild - acis taidas lobas.:) Pavisam mēs bijām 24 studenti, lielākā daļa ciuļi, bet pats interesantākais, ka gandrīz visi pa šito nedēļu tīri labi iemācijās latgaliski un parasti pat savā starpā citādi nerunāja. | | 8:47p |
Stõsts nū senejīm laikim
Viens onkulīts man izstāstija stāstu kas noticis pirms kāda laiciņa jau.
Iet viens mužiks pār lauku uz māju. Iet iet, bet sabiezē viens riktīgs mākonis un uznāk ļeits. Labais cilvēks skatās ka priekšā liels ozols(pie kura es ar biju, riktīg vecs un riktīg liels un ar milzīgu caurumu vidū) un lien iekšā ozola dobumā lai no lietus paglābtos. Sēž sež tur, pēkšņi dzird, vēl kāds nāk un skaļi saka - Redz kõ visi šudiņ sasatikomīs. A neviens neatbild. Vecis bāž galvu laukā, a tur vilks, guļ ar visām četrām ķepām uz augšu, no bailēm nomiris. |
|