Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 26th, 2004
| Time |
Event |
| 1:00p |
Uz ežiņas galvu liku
Nu tā, šodien es gribēju uzrakstīt par armijā iešanu. Tagad gan reti kurš par to vairāk satraucas, visi ir slimi vai arī mācas, bet pirms pāris gadiem cilvēki no armijas vairāk baidijās. Vienu manu paziņu savāca tieši no mājām, jo uz pavēstēm viņš nereaģēja. Bet nu tas nu tā. Interesantāks atgadijums, taisni vai smieklīgs, piemeklēja vienu citu manu paziņu. Gadi viņam toreiz bija kādi 20 , pats viņš svaigi izmests no universitātes un beidzot pienākusi ilgi gaidītā pavēste - We Want You. Nu un viņš pēc dabas ļoti mīlēdams valsti un nevarēdams neko sakarīgu izdomāt kā lai neiet armijā izdomāja vismaz piedzerties. Un to viņš veiksmīgi arī izdarija ar vel diviem draugiem. Nu un kad šie jau bija smagi apdzērušies viens viņam saka - zini vajag roku salauzt, tas ir vienkārši un armijā varēsi neiet, pēc tam iestāsies universitātē latviešu valodas pedagogos un nekur tevi neviens neņems. Tajā brīdī mans paziņa jau bija gana dzēris lai akceptētu tik prātīgu lēmumu. Tā nu visi devās veikt rokas lauzšanas procedūru uz ateju, hmm nu tualeti vai kā tik to iestādi nesauc. Plāns ļoti vienkāršs - jauniesaucamais liek roku uz tualetes poda malas un otrs lec ar kāju virsū. Izskatijās ka tas būs kā divus pirkstus apčurāt. Visi vel ierāva pa vienai glāzītei. Mans paziņa novietoja roku uz poda malas, otrs gatavojās lecienam un trešais stūri raustijās smieklu agonijā. Un tad leciens - jauniesaucamais pēdējā brīdī atcerējās ka grib armijā un roku parāva malā un .... lecējs salauza kāju. | | 2:28p |
Stāsts par asprātīgo elektriķi
Šis elektriķis par kuru es stāstīšu man pašam personīgi ir gaužām nepazīstams, bet es ļoti labi pazīstu cilvēku kurš man šo stāstu stāstija un kurš šo elektriķi pazīst. Tātad atgadijums ir bijis tāds - vienā fabrikā strādāja un es pieņemu ka to dara arī tagad viens elektriķis, vārdu es viņam gan neatceros, bet es vispār vārdus neatceros un vispār atmiņa man ļoti slikta jo es nemīlu vārītus burkānus vai biezpienu, neaceros īsti kas tur bija jāed, bet nu anyway. Šis elektriķis bija tāds kā fabrikas labais gariņš, visiem vienmēr uzlaboja garastāvokli ar jokiem un asprātībām, vienu vārdu sakot pozitīvs cilvēks. Vienu dienu šis elektriķis izdomā izjokot savu darba biedru tēlojot ka viņu elektrība sit. Jūs iespējams zinat kā sauc tās kastes(varbūt transformatori) kurās ir elektrība:) Bet nu katrā ziņā šis elektriķis pie tādas kastes uzkāpis uz taburetes gaidija kad kāds upuris ies garām. Un jaa, ilgi nebija jāgaida, garām iet viens darba biedrs. Nu elektriķis uzreiz sāk raustīties un putas nāk pa muti, vienu vārdu sakot elektrību dabūjis kārtīgi. Garāmgājējs protams apzinīgs cilvēks, skatās ka labo fabrikas gariņu taisas elektrība nosist saprot ka jārīkojas. Ar rokām grūst nost no taburetes nevar, pašu nositīs. Tā nu viņš pakjer dēli kas pie sienas un gāž asprātim pa ribām tā jautro elektriķi "izglābjot" Viss jau būtu ļoti labi, tikai salauza asprātim divas ribas.
Vispār šādi atgadijumi bieži gadas. Man pašam vienreiz upes vidū sarāva kāju krampis. Es jau jūtu ka labi nav, ar rokām airējos uz krasta pusi kur sēž brālens, bet palīgā nesaucu, tāpat domās ka ākstos:) Beigās jau domāju ka jāslīkst nost, bet varēja jau dibenu aizsniegt. |
|