Nakts stāsti -

Zināma taisnība ir tiem zinātniekiem, kuri jūtas, emocijas, mīlestību - visu noraksta uz ķīmiju, gēniem, hormoniem. It sevišķi teorija par to, ka nozīmīgs parametrs partnera atrašanai ir gēnu komplektu saderība/nesaderība, kas tiek noteikta pēc otra siekalu garšas. Kaut kā tizli un anatomiski skan, bet tā tik tiešām ir.
Ir vīrieši, ar kuriem ir patīkami skūpstīties, un kuru lūpas un mēle šķiet tik iederīgas pie manējām. Un ir tādi, pēc kuru skūpstiem gluži fiziski ir nepatīkami, tā kā vēders sāp, tā kā vēl kas... un no sēklas paliek sūrstoša garša mutē. Šīs lietas pat nav saistīts ar to, cik dziļi vai virspusēji ir skūpsti. Bet tam arī ir nozīme, milzīga. Varbūt no filmām vīrieši noskatās, ka labais tonis ir kā krist sievietei virsū, tā ar mēli censties aptvert pēc iespējas lielāku platību? Pilnīgi garām. Īstais šarms, īstās trīsas un kāju saļimšana ir pavisam citāda. No viegliem un pēc tam mazliet uzstājīgākiem pieskārieniem tikai ar lūpām. No augšlūpas satveršanas un turēšanas ciet, kamēr sareibst galva. No it kā garāmejoša pārbrauciena pār lūpu kaktiņu, bet tikai bez mēles līdzdalības! Un vien tad, kad tik tiešām ļoti, ļoti gribas elpas sapludināt vienā, tikai tad ir vērts sakļauto muti pavērt un ļauties.
Un vēl vairāk jumts brauc no kontrastiem. No cieša apskāviena un liega, liega skūpsta. Vai no uzstājīgas mutes uz pleca un tik tikko manāmiem pirkstu pieskārieniem pie gurniem. No straujas, spēcīgas kāju paplešanas un saudzīgiem, spēlējošiem glāstiem turpinājumā. No zināšanas, ka vīrietis ir spēcīgāks, bet neizmanto savu spēku. No tā gribas lidot.