Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju

Es jūtu, ka kopš vakardienas manī sāk atgriezties pašpietiekamība. Foršīgi.
Varbūt jābeidz dzeršļāties atpkārt un jāatsāk meditēt?

No kādiem ingridientiem varētu pagatavot kokteili ar nosaukumu "Saturns aprij savus bērnus"? :)

Kaut kā savādi tā galva strādā.
Divas dienas dzīru, daudz dzirkstošā vīna, daudz dzēruma muldēšanas un darīšanas.
Tad vakar vakarā un šorīt morālās paģiras.
Un tagad ir atkal tāda kā apskaidrība un miers. Varētu biežāk būt šādi.

Nu vot un tad ar visu šito uz sirds es vakar atkal devos satikties ar kādu jaunkundzi.
Mēs baudījām gruzīnu vīnu, ēdām sieru un es ēdu olīves, jo viņa tās neēd, pļāpājām.
Es apjaušu, ka pēc pēdējā gada notikumiem no manis nekāds galma spīkers neiznāks. Kaut kas man galvā ir saplīsis un nevedās tās runas tik labi, kā gribētos. Tad jau vīniņš darīja savu, atraisījāmies un jā... devāmies drusku laukā, dzīvē. Tas, kas pēc tam nav svarīgi, šorīt bija nelielas paģiras. Problēma ir tāda, ka man tagad ir grūti veidot jaunas attiecības. Galvā maļās doma, ka tas būs atkal zemē nomests laiks, izniekoti gadi, pēc kuriem sekos šķiršanās, un tā attiecīgi viens un tas pats katrās nākamajās attiecībās. Slikta attieksme. Bet nu šobrīd es tā jūtos.
Kas mani iepriecina ir dziesma "jo mums ir nauda, bišķiņ nauda, bišķiņ nauda, bišķiņ ir!" :)

Kā iemācīties mīlēt cilvēkus, nevis besīties ārā?

Ilgojos pēc tādiem rītiem, kādi reiz bija. Brokastis diviem. Dažs labs biezpiena sieriņš. Viņa mani pavada līdz durvīm, zem halāta kaila un silta, es droši devos uz darbu zinot, ka man būs tāds vakars, pēc kāda kādreiz ilgoties. Tagad Es no rītiem un citreiz arī vakariem esmu vājš. Cik derdzīga man citreiz sķiet šodiena un cik jauks kādreiz piedzīvotais. Muļķīgi ar tādu skatu pagātnē uzsākt dienas gaitas. Un tomēr es ļoti ilgojos pēc visām tām sajūtām. Kaut nu kādreiz vēl tā būtu.

Kā man ir noriebies, ka 5 no 7 nedēļas dienām es izeju no mājām agri un atgriežos sasodīti vēlu.
Viens un tas pats, viens un tas pats.
Vai tiešām tā paies visa dzīve? Bet tas ir briesmīgi!
Kaut kur aizbraukt, kaut ko redzēt un piedzīvot - lūk, tā ir ģēla.
Es esmu neapmierināts. :(

Izsalkuma remdināšanas nodomos tiek veikta nevainīgo rāceņu ieņemšana.
Mamma uzvārīja. Mērce arī ir baltā ar sīpoliem. :3

To es zinu droši, ka precēšos tad, kad nākošo reizi digitālajam lauvam pretī Windows Media Playerī būs "brightsphere" vizualizācija iekš violetas un zaļas krāsas, ja vispār kādreiz vēl tā būs. :)

Es tikai secinu, ka man ir pamatīgas problēmas ar galvu.

Bērnībā mans mīļākais PSRS komiksu varonis bija Staršina Pobeda.
Pieminēšanas vērts ir arī viņa uzticamais biedrs - Proporščiks Oktobris.

Cik noderīgi tomēr ir noklausīties gudru un sirdsgudru cilvēku lekcijas.
Viss no rīta izdzertais šņabis ir ārā un to ir aizvietojis kas daudz labāks. :)

Biedri, man vajadzīgs jūsu padoms!
Vai būtu prāta darbs uzsākt kaut ko romantisku ar sievieti, kas septiņus gadus par mani vecāka?
Septiņi gadi ir daudz vai maz? Un un un pierasts jau ir tāds modelis, kad cienīts kungs ir vecāks par kundzi, ne otrādi.

Anekdote:
Šahists kopā ar meiteni pastaigājas pa parku, viņiem uzbrūk huligāni.
Novērtējis situāciju, viņš nolemj upurēt karalieni.

Rēķini, kad man būs vēl tikai 93, viņai būs jau 100.