(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
7.. Nov, 2014 | 01:16 pm
Varbūt es Jums vēl nebiju atklājis, bet viena no svarīgākajām lietām manā dzīvē ir ēdiens.
Varbūt tāpēc, ka ar īstajām sievietēm, varu un naudu neesmu sastapies.Varbūt vienkārši tāpēc, ka ēdiens ir garšīgs un sniedz patīkamas izjūtas.
Lai vai kā - šodien par ēdienu.
Nu jau nedēļas pāris es eju uz Mego pēc kompleksajām pusdienām, jo:
1) tās ir lētas
2) porcijas ir adekvātas
3) bla bla bla - mani tur vēl neviens nav mēģinājis noindēt, cilvēki ir laipni, tur ir silts, jumts virs galvas, labi smaržo utt.
Un tagad iztirzāsim, cik ļoti manas pusdienu porcijas lielums ir atkarīgs no sievietes, kas no lielajiem traukiem mazajos plastmasas traukos liek porcijas.
Ne ļoti.
Bet tomēr, līdz šim esmu sastapis tur 3 ēdiena licējas un viņām katrai ir sava pieeja, kas tieši ietekmē manas porcijas lielumu.
1) Mana favorīte - viņa liek kā jāliek, uz aci. Par maz nu nekad neuzliek, trauks ir pilns un tur tie gramu ierobežojumi vienmēr tiek pārkāpti, vismaz uz pamata piedevu. Vienmēr priecājos redzot, ka man ēst liks tieši viņa.
2) Mana anti-favorīte - viņa knapinās un pārsver un noņem nost tos 20 (!) gramus kartupeļu biezputras, kas par daudz uzlikušies. Jāliek laikam ir 200 vai 250 grami. Un tad zupu viņa sver. Un tad salātus viņa sver. Vienmēr jūtu izbrīnu, kas mijas ar nepatiku. Nu ko viņa tik ļoti taupa? Savārīts ir, neviens jau nečeko īpaši, kas, viņa neredz, ka esmu augošs organisms un man ir jāēd? :D
3) Viena, pret kuru esmu vienaldzīgs - citreiz sver, citreiz nesver, kaut kas pa vidu starp abām iepriekš minētajām.
Šodien es esmu priecīgs un pieēdis pilnu punci, jo bija mana favorīte. Lai viņai laba veselība un daudz naudas un dzīvesprieks!