Ļoti intīmi
« previous entry | next entry »
2.. Apr, 2014 | 11:49 pm
tās izjūtas un tā filma pilnībā uzrunā tikai cilvēku, kurš ir līdzīgu jūtu spektru izlaidis pats cauri savai sirdij, tikai cilvēks, kuru pametis kāds, kurš ļoti mīlēts, spēj to smeldzi izjust
un tas ir savā veidā brīnisķīgi
tas maina
un tad tu saproti, ka līdzīgas izjūtu gammas taču piemeklejušas arī daudzus citus
kā otrs cilveks, vai otra operētājsistema izmainās, bet tu nemainies un netiec tam līdzi un vienu dienu tu tiec atstāts pagātnē
izspēlēt nebeidzamus dialogus un variācijas sava prātā
laikam tiešām ciešanas ir tās, kas bagātina un ļauj augt un sajust jaunus apvāršņus
un bieži vien šķiet, ka tad, kad tevī jau skalojas šis iegūtais nebiedzami dziļais un tumšais okeāns, jauna mīlestības sala tajā neiederās
tā varētu visu tikai sabojāt. Šis skumju okeāns ir tik pilnīgs pats par sevi, kāds tas ir. Tas nāk no pagātnes un to nedrikst sabojāt ar jaunam izjūtām šodienā un nakotnē.
tas ir kā neapzināti izveidots jūtu šedevrs, kuru vel viens otas triepiens, kaut pilīte krāsas padarītu nederīgu
ko reiz skārušas šīs izjūtas, tas ir kā pārdzimis par jaunu, dziļākā un atsvešinātākā vietā, un šo okeānu vairs nekad neaizbērt kaut ar visām pasaules mīlestības smiltīm.