Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

Savs labums no cibas tomēr ir.
Par cik pagājušajā vasarā es biju ļoti mutīgs, vai pareizāk būtu teikt - pirkstīgs, tad es tagad varu izsekot saviem piedzīvojumiem ar datuma precizitāti.
Vakar jau grasījos doties snaudā, kad beznosacījuma refleksa dēļ atvēru draugus, lai pārliecinātos par to, ka visi man liek mieru un es nevienam neesmu vajadzīgs. Diemžēl vai par laimi vai par nelaimi tā vis nebija.
Kaut kāda smalkkundze bija skatījusies manas galerijas, bijusi pat tik vulgāra, ka saspiedusi pie dažām sirsniņas un kulminācija visam bija vēl uzaicinājums draudzēties.
Paskatījos viņu - nu skaista jauna sieviete. Un šeit kaut kas nelīmējas, jo ko gan, pie velna, no manis varētu gribēt skaista jauna sieviete?
Tad nu es viņai aizrakstīju telegrammu, lai apjautātos, vai līdz šim esam pazīstami vai tikušies?

Šorīt es secināju divas lietas - cik gan man veca galva un kāda gan mūžība ir pagājusi kopš pērnās vasaras.
Un tagad, sasaucoties ar ieraksta sākumu varu sev un visiem citiem atgādināt, ka es šo meiteni pazīstu gan - iepazinos 6.jūnijā, un esmu arī bijis uz randiņu - 26.jūnijā.
Tādi, lūk, pīrādziņi.
Bet šodien šeit un tagad - pusdienlaikā jābrauc pie zobārsta, tad atceļā jāieved doķi jaunajā darbā.
Sasodīts, kā viss ir mainījies pa vienu gadu. Un zini - uz labu!