(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
3.. Mar, 2014 | 05:20 pm
Tas ir interesanti.
Es tikko klausījos Antony and the Johnsons - You are my sister un aizdomājos drusku.
Man nav māsas. Nekad nav bijis un nebūs. Pirmkārt vai vispār cilvēkam bez māsas ir ētiski pareizi klausīties dziesmu par māsām? Nu labi tas tā vairāk joks.
Bet, teiksim, kā es uztveru šādu dziesmu un kā to uztver kāds klausītājs ar māsu?
Es varu iztēloties, ak, ja man būtu māsa.. viņa būtu tāda laba un krietna un mums būtu ļoti labas attiecības. Un tā var aizsapņoties.
Kā diez ir tiem, kam māsas jau ir? Viņi diez vai var pārāk tālu aizsapņoties, jo viņiem ir konkrēts objekts, konkrēta māsa. Ar visiem plusiem un mīnusiem. Es sev gribētu māsu. Bet lai viņa ir laba un krietna. Sūdīgu māsu, nu tādu galīgi sūdīgu es negribētu, kreņķi jau pašam ar sevi un brāli citreiz pietiek.
Un kā diez ir tiem, kam nav vecāku... klausīties dziesmas par vecākiem.. Vai kādam, kas nemīl sievieti klausīties "When the man loves a woman"?
Es tikko klausījos Antony and the Johnsons - You are my sister un aizdomājos drusku.
Man nav māsas. Nekad nav bijis un nebūs. Pirmkārt vai vispār cilvēkam bez māsas ir ētiski pareizi klausīties dziesmu par māsām? Nu labi tas tā vairāk joks.
Bet, teiksim, kā es uztveru šādu dziesmu un kā to uztver kāds klausītājs ar māsu?
Es varu iztēloties, ak, ja man būtu māsa.. viņa būtu tāda laba un krietna un mums būtu ļoti labas attiecības. Un tā var aizsapņoties.
Kā diez ir tiem, kam māsas jau ir? Viņi diez vai var pārāk tālu aizsapņoties, jo viņiem ir konkrēts objekts, konkrēta māsa. Ar visiem plusiem un mīnusiem. Es sev gribētu māsu. Bet lai viņa ir laba un krietna. Sūdīgu māsu, nu tādu galīgi sūdīgu es negribētu, kreņķi jau pašam ar sevi un brāli citreiz pietiek.
Un kā diez ir tiem, kam nav vecāku... klausīties dziesmas par vecākiem.. Vai kādam, kas nemīl sievieti klausīties "When the man loves a woman"?