Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

Skatījos Simpsonus, sūcu porteri un diezgan likumsakarīgi, ka man sagribejās smēķēt.
Es labi zināju, ka pēdejā paciņa beidzās vakar vakarā, tā kā bija jādomā.
Man kaut kur iekšā sēdēja doma, ka reiz es kādās kādās virsdrēbēs atradu cigarešu paciņu un atstāju to tur ar domu, ka šādā reizē tā lietu noderētu.
Aizgāju lūkoties virsdrēbes, ko kādu laiku neesu vilcis.
Paņēmu raupjā auduma silto jaku "Canada", pārmeklēju krūšu kabatas, taustu, taustu IR! Kaut kas ir, atpogāju un izlveku Winston paciņu. Ar Krievijas akcīzes nodokļa marku. Diemžēl tukša. (starp citu par šito ir stāsts - tikko atcerējos).
Vai varētu būt, ka mana apslēpto cigarešu sajūta bija mānīga?
Dodos tālāk pie ādas jakas, ko neesmu vilcis kopš aizpagājušās vasaras. Pārbaudu kabatas - IR! Velku ārā - mazais Winston, ar maksimālo pārdošanas cenu Ls 0,86. Atveru - tukša. Mjāh.
Laikam kāda no šīm paciņām kādreiz arī saturēja attiecīgās neaizskaramās rezerves, taču es toreiz esmu bijis neremdināms,
Nu neko, savos -6 pēc celsija diedzu uz Maximu pēc Winstonīša.