Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju - Pohemoni

Vakar ar vienu pašpuiku atzīmējām to, ka man šodien eksāmens. Normāli aliņus paņēmām. Kāds ārprāts - kāpās gan tikai katrs vienu. Jo vējš. Un tad pie manis katrs dažus. Kaut kā zem alus zīmes tās domas raisās devianti vienmēr un šorīt nav īsti saprotamas. Zinu, ka izdomājām jaunus pasaku tēlus - poHemonus. Nu cerams, ka šodien tie no manis turēsies pa gabalu. Un tad vēl - sanāca tā, ka es izgudroju, ka tīri no Fen šui vai citām okultām zinībām būs labāk, ja visu savu turpmāko dzīvi gulēšu uz neizlaista dīvāna. Tā arī darīju. Uz neizlaista dīvāna nav īstais miegs. Šorīt pamodos pilnā pārliecībā, ka esmu vakar kaut ko savārījis, ka noteikti ir kaut kādi sūdi. Pasēdeju uz dīvana malas, padomāju. Nu nē, viss kārtībā. Tā apjausma vien, ka tu guli uz neizlaista dīvāna jau automātiski uzdzen tādu trauksmi. Neizlaists dīvāns asociējas ar trobeļiem un slikto.