Vienaldzīgie bērni.
« previous entry | next entry »
5.. Jun, 2013 | 12:54 pm
Devos pusdienās un redzēju to puisīti no liecību saņemšanas dienas, par ko rakstīju pagājušo nedēļu. Viņš bija dzīvs! Sveiks un vesels, bez zilumiem. Tad jau viss ar to liecību būs bijis kārtībā. Labi viņam.
Un tad es iegriezos tajā pašā kafūzī un ēdu arī gandrīz to pašu. Šoreiz pie galdiņa, kur vienmēr tika vadītas sarunas par slimībām tika runāts par ģenerālmēģinājumu. Lai nesagāztos mana teorija par to, ka pie tā galdiņa vienmēr tiek runāts par slimībām, es sāku dungot, lai nedzirdētu, ko tieši par ģenerālmēģinājumiem viņi runā un pieņēmu, ka viņi to ir domājuši tā, ka dzīve ar visām tām mazajām un lielajām slimībām ir kā ģenerālmēģinājums tai vienai, droši vien pavisam nenozīmīgajai un vienkāršajai slimībai, ar kuru tu vecumdienās nobeidzies.
Vispār pēc ēšanas uznāca tāds priecīgs prāts. Vienīgais, ka ir arī blakusefekts - tāds ļaunums drusku. Priecīgs un drusku ļauns. Still better than bēdīgs un svētulīgs, vai ne? :D
P.S. Atceļā gāju gar mājām, tur kaut kādi bērni bļaustās, viens raud. Raudātājs ieskrēja ceriņu krūmos, tā kā redzēt viņu neredzēju, toties dzirdēju. Cik klišejiski:
-Es visu pateikšu mammai! Man ir vienalga, ko viņa tev izdarīs! Vispār man ir vienalga, ko viņa tavai mammai izdarīs!
Vienaldzība - 21.gs posts! :D
Un tad es iegriezos tajā pašā kafūzī un ēdu arī gandrīz to pašu. Šoreiz pie galdiņa, kur vienmēr tika vadītas sarunas par slimībām tika runāts par ģenerālmēģinājumu. Lai nesagāztos mana teorija par to, ka pie tā galdiņa vienmēr tiek runāts par slimībām, es sāku dungot, lai nedzirdētu, ko tieši par ģenerālmēģinājumiem viņi runā un pieņēmu, ka viņi to ir domājuši tā, ka dzīve ar visām tām mazajām un lielajām slimībām ir kā ģenerālmēģinājums tai vienai, droši vien pavisam nenozīmīgajai un vienkāršajai slimībai, ar kuru tu vecumdienās nobeidzies.
Vispār pēc ēšanas uznāca tāds priecīgs prāts. Vienīgais, ka ir arī blakusefekts - tāds ļaunums drusku. Priecīgs un drusku ļauns. Still better than bēdīgs un svētulīgs, vai ne? :D
P.S. Atceļā gāju gar mājām, tur kaut kādi bērni bļaustās, viens raud. Raudātājs ieskrēja ceriņu krūmos, tā kā redzēt viņu neredzēju, toties dzirdēju. Cik klišejiski:
-Es visu pateikšu mammai! Man ir vienalga, ko viņa tev izdarīs! Vispār man ir vienalga, ko viņa tavai mammai izdarīs!
Vienaldzība - 21.gs posts! :D