Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju - 16. Septembris 2013

Ja visu sestdienas pēcpusdienu un gandrīz visu svētdienu es ar visām četrām iestājos par to, ka šīs brīvdienas ir bijušas katastrofālas un sūdīgas, tad, pēc ilgas iekšējas cīņas un ciešanām, tuvojoties pusnaktij un kratoties piebāztā autobusā Rīga-Liepāja, kur trešdaļa pasažieru smirdēja pēc alkohola, es izjutu vieglumu, lielās ciešanas bija vai nu garām, vai mainījušas savu izpausmi, un es secināju, ka brīvdienas ir bijušas pamācošas. Pamācošas.

Kad izbesījies svētdienas rītā es mazgājos viņas dušā, es domāju domu. Un doma bija tāda, un es tobrīd patiesi tā jutos, vai tik tiešām varētu būt tā, ka viņi nav dūšas vai kādu citu iemeslu dēļ viņa nevēlas man pateikt, ka mūsu attiecībām ir pienākušas beigas. Un, proti, lai viņai nebūtu tas jādara , viņa vienkārši ir apņēmusies darīt daudz, lai mani pilnībā izvestu no pacietības, lai es neizturētu, lai man pietiktu un es būtu tas, kurš pasaka, ka mūsu attiecības ir jāizbeidz. Un ja tā ir, tad kā to pārbaudīt? Un kāpēc lai kāds saprātīgs cilvēks domātu, ka viņam izdosies tik vienkārši vērsi izvest no pacietības, kā arī gribētu riskēt to darīt. Tik daudz jautājumu un domu bija manā galvā, un tad jau šampūns ietecēja man acīs un bija laiks beigt domāt, bet rīkoties.

Par noskaņojumu visa vakara garumā rūpēsies gaumīgais Brāļu kapu ansamblis (Allaži).
Pie dīdžeja pults MC Māte Latvija, akordeonu kvartets - kritušie dēli, pie džambām ritmu uzsitīs mirstošie jātnieki.