User Profile
Friends
Calendar
emociju mutuļu pieraksti

Below are 25 recent journal entries, after skipping 225

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]

 

 
  2010.02.18  15.41
#

Kāds senais prātotājs bija teicis, ka ir viens patiesības ceļš, bet katram savi maldu ceļi. Kaut kā līdzīgi ar kopā būšanu. Ir simtiem veidu, kā nokļūt līdz nebūšanai, bet tikai daži, kā tikt līdz ilgstošai palikšanai.

 
 


 
  2010.02.18  12.33
#

Nav mazāk taisnīgas un neloģiskākas pasaules kā emociju, sajūtu un iedomu pasaule. Un, man šķiet, mēģinot pierādīt pretējo, aplaužas dižie loģiskie prāti un tā tam būs būt.

 
 


 
  2010.02.16  01.00
:)

Turpinās filozofiskās pārdomas par dzīvi. Tik daudz esmu sapratusi, ka man nav nekādu mērķu, vīzijas vai kas nu tur vēl. Ģimene, n bērni un suns? Noup, kkā nevelk, vismaz tie bērni. Strogā karjeriste, kas sitas pāri līķiem? Diezin vai :) Just chillin around? Īsti nemāku un nezinu, vai kādreiz iemācīšos. Tā iedomājos, ka tālāk par savu dzīvokli netālu no parka un ezera, suni, un kādu laiciņu padomāt par naudu, bet pēc tam tīties uz kādu skaistāku valsti, neesmu tikusi. Galīgi pliekani, galīgi :) Protams, pārdomu vērts ir arī jautājums, vai obligāti vajag tos lielos mērķus. Kaut kā no malas šķiet, ka citiem tādi ir, bet, ja pajautātu, nedaudz šaubos, vai ko vairāk par 'dzīvot laimīgi mūžīgi mūžos' izspiestu...

 
 


 
  2010.02.14  23.00
just thinking

Tagad man tādas filozofiskas pārdomas par jautājumu, kas mūs lielākā mērā padara par labākiem cilvēkiem - labā vai tomēr sliktā pieredze? Var jau teikt, ka visa pieredze ir laba un tā būs taisnība, bet tomēr, kas liek mums vairāk augt - situācijas, kad pret mums izturās slikti vai labi? No vienas puses, sliktais ir pārbaude labajam mūsos pašos, cik tas ir sparīgs un ņiprs un vai spēj pārkāpt pāri nejēdzībām no citu puses, un vai mēs spējam palikt labi cilvēki arī tad, kad mums ir oi kā nodarīts pāri. Pārbaude grūtāka, bet, man šķiet, sekas spēcīgākas. No otras puses, ja izturās diki jauki un labi, tad pašam gribās censties un darboties, visas sliktās īpašības nokaunās un nolien kaktiņā. Tomēr tā, in general, - vai tiešām tās pazūd un kaut kas būtiski mainās? Vai tomēr visi velniņi tāpat izlīdīs ārā, kad pret mums beigs izturēties labi? It kā jau saka, ka pozitīvā motivācija ir stiprāka, bet vai viss tiešām ir tik vienkārši, nezinu gan.

 
 


 
  2010.02.09  16.31
#

labi, pieņemsim, ka es esmu pavisam slikts cilvēks, kas darījis pavisam ļaunas lietas un esmu pelnījusi visādus sū uz savas galvas, pareizāk, acīs un ausīs. un ka tā tīrās mana karma un es nākamajā dzīvē būšu buda. pieņemsim.

 
 


 
  2010.02.05  12.34
#

Maziņš nemiers jau kādu laiku klejo kaut kur iekšā. No vienas puses, viss ir. No otras, man vienmēr vajag ko vēl. Jāatrod kāds laiks sev pašai, pasēdēt, pataisīt omm un padomāt par dzīvi kopumā. Kā kādreiz mēdzu teikt, pameklēt līdzsvara punktu, jo skaistums un viss pārējais taču nāk no iekšām :)

 
 


 
  2010.01.28  13.02
#

reizēm galvā iešaujas kāda doma, nedaudz nelaba, un mazais velniņš iekšā saberzē rociņas. evil, pure evil ;)

 
 


 
  2010.01.19  19.07
#

Es neticu un neuzticos cilvēkiem. Principā. Un diez vai kādreiz sākšu.

 
 


 
  2010.01.11  15.24
#

Njā, mani aizvainot, pat sīkumos un kā joku, nav laba lieta. Tik ko lai dara ar tām asajām mēlītēm.. abiem mums tādas.

 
 


 
  2010.01.09  02.04
#

Noup, es neko negribu dzirdēt. Vspiški ģņeva. Never mind.

 
 


 
  2010.01.07  16.19
.

Kaut kā parādījušies daži sasodīti slikti vai vismaz mani pašu kaitinoši ieradumi, no kuriem tikt vaļā. Tas no sērijas par jaungada apņemšanos, kuras izčib kur. Bet meitenei jau tikai jāgrib un viss notiksies.

 
 


 
  2010.01.05  02.02
#

Nesen piefiksēju, ka lēnā garā ir nācies rakties cauri situācijām, kurās pirms kāda laika bijušas tuvas draudzenes un kurās esmu bik paraukusi degunu par viņu rīcību, bet pašai nonākot turpat, sāku saprast, ka njā, it's not so easy. Sometimes it's fucking hard. Tas tā vispār, par dzīvi.

 
 


 
  2010.01.02  12.53
#

Man ļoti bieži šķiet, ka pateiktie vārdi apēd to, ko tie izsaka. Ka tad, kad tu kā jūties un par to domā savā galvā, tas viss vēl ir, bet tad, kad tu beidzot par to pasaki, pēc brīža reizēm konstatē, ka viss, pazuda. Pateici, palaidi vaļā un aizgāja. :)

 
 


 
  2010.01.01  19.59
#

Žēl, ka tā, bet ja jau tā, tad ne jau tāpēc, lai būtu žēl.

 
 


 
  2009.12.29  22.40
#

Kaut kas ne tas šodien. Sen nebijis. Ar absolūtu skumju, trīcēšanu iekšā un lielu neko.

 
 


 
  2009.12.29  14.12
#

Man kopumā šķiet absolūti naivi un stulbi no vīrieša puses gaidīt no sievietes loģisku uzvedību 100% laika. That's not what we do. Ne jau tāpēc mēs tikām radītas. Jo iekšā vienmēr būs kaut kas, ne tas. Emocijas, naids, nemiers, vēlmes, sajūtas, gribēšana, viltības un kas tik vēl. Viss prātīgais un, vīriešaprāt, loģiskais ir tikai pasaules uzspiesta uzvedības un domāšanas forma.

 
 


 
  2009.12.28  18.56
#

Senu bilžu skatīšanās ir riktīgs killeris.

 
 


 
  2009.12.17  21.07
#

Vienai dienai daudz par daudz rētu, gan jaunu, gan uzplēstu vecu.

 
 


 
  2009.12.15  15.21
hmm

Kādreiz es priecājos par spēju atļauties, tagad šķiet, ka tā piesaista un ne tā, kā vajag.

 
 


 
  2009.12.15  14.53
#

Kaut kāda viegli aizkaitināma es šodien. Un par sīkumiem belžu ar lielgabalu. Kaut gan varbūt tas tā pareizi, tā kā parasti uz lielām lietām meloju, ka viss ok un nekas, nekas, būs jau labi. Ačgārni, tas ir mans otrais vārds.

 
 


 
  2009.12.08  15.44
*

Tā iedomājos, manī iekšā sēž baigais bosiks patiesībā :)

 
 


 
  2009.12.05  00.47
#

Patiesībā es laikam vēl joprojām esmu nemierīga, nīgra uz sevi un nejūtos tā, pavisam labi. Kaut kur atkal apmaldījusies.

 
 


 
  2009.12.04  00.39
#

Tā kaut kā iedomājos par to, cik patiesībā jau katrs esam lieli egoisti un mūs visus principā interesē tikai tas,kas notiek ar mums. Viss pārējais tikai kā nodevas tam, lai arī citi pievērstos šim pašam jautājumam. Vai arī no cita skatupunkta - mūsu darbības virza vajadzības un tas, cik lieli egoisti izskatamies no malas, atkarīgs no tābrīža aktuālajām vajadzībam un darbībām, kuras to dēļ veicam.

 
 


 
  2009.12.02  15.38
*

Nu gan stulbi sanāca :D

 
 


 
  2009.11.25  02.55
old stories

Nē, man tiešām nepatīk, ja mani klausa un dara visu ko un kā gribu. Sākotnēji jau šķiet ok, bet nē, apnīk, kļūst neinteresanti un tādā garā. Un vēl bail no sekojošā. Ir tādi cilvēki, kuri izdara kā gribi, kaut gan neesi to prasījis, esi vnk izteicis viedokli, domas, idejas un gaidījis pretī kaut ko līdzīgu. Un jā, pēc kāda laiciņa viņi eksplodē par to, ka neesi viņiem ļāvis darīt to, ko viņi gribējuši un esi baisais apspiedējs un ļaunuma iemiesojums... Kaut gan pats to nemaz ne zināji, ne gribēji :)

 
 


[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]