esmu baigā dirsa!
un tur pat visu novedu.
pamaniju,ka spēju kko darīt tik kādam pa spīti.
un nemāku izturēties pret draugiem un mīļotiem.
kad sajūtu,ka attiecības ir burvīgas tās vairs nav intersantas.
un tad,kad satikšanās ir ieplānotas es tās pēdējā mirklī atceļu.
un vel es vislaik piekāšu cilvēkus.
un tikai,tad,kad sajūstos vainīga.man tas lkm patīk tādai sajusties.
jo tad vislaik var sajust to sava veida attiecību sākumu.
lkm neesmu civēks uz kura paļauties.
man lkm ir ploblēmas.
piem. šodien piekāsu to kolosālo vīrieti.
jau 2reiz.
un viņš pat nedusmojās un tas liek justies vel sūdīgāk..

diena veltīta Laurai un nedaudz dziļām pardomām.
no rīta viņa baroja mani ar neizvārītiem rīsiem.
ēdu un tēloju,ka man garšo.
nedzudz padarijām ierasto neko.
un braucām sauļoties.
pie tās upītes,kas pie manām majām.
tur,kur zalīte pilna ar tām baltām pučītēm,kurus lkm sauc par abolīšiem.
un vel tur bija bites,coldplay dziesmas un vel koši zilas debesis ar mākoņiem,kurus es kādudien noteikti iekarošu ;)
sajutos labi.tā it kā milētu pasauli.
bet tas ļoti pārejoši.
kgn pagalmā spelējoties ar maziem puikiem smaidiju.
tātad viss vel ir tīri labi.

PS jā,man nav jāizvēlās,jo tu jau vnm būsi man blakus,pat ja tikai manās nostaļģiskās atmiņās.

šodien pieaugu.
vienā mirklī.
mana bezrūpīgā pagātne,kur cilvēku vērtē pēc muzikālās gaumes,saprašanas par filmām un melniem jociņiem.
pagātne vārdā Ēriks.
un nākotne.jeb tagadne,kuru atnes krievu puisis.
nākotne,kurai pieder 5 gadu plāni,maka biezuma salīdzināšana un ieņemamais amats.
tas viss sajaucās kpā vienā dienā.
vienā garā,miegainā dienā.
apjuku.
un pat pēc balss izklausos veca.
godīgi sakot palika bail!
es negribu palikt tur neko nedarot,bet pienākumu nasta vel ir pa smagu priekš maniem pleciem.

bļa visi ir tik gudri,
lai man pamācītu.
bet paši nesūda nedara!

neesmu spējīga izkustēties.
sāp visi kauli.
lkm mani arī apstaro.
vismaz es zinu ko jādara.
paldies Reini par grāmatu!
īstenībā ik pa brīdim uznāk velme
parādīt pasaulei savus spārnus.
tik es dzīvoju 1ajā stāvā.
lkm neesmu radīta kkam varenam.

trūkst Tavu dzīvesprecīgo rakstu.
es ceru,ka Tev viss bus labi.
gaidi mūs rīt.
mēs Tevi mīlam! ;]*

lkm jau jāpriecājas.
šodien iespējams satikšos ar burvīgu puisi.
bet tomēr kkas nav.
šis pēdējas diena bija briesmīgas.
tada sajūta,ka izpeldējos negāciju jūrā.
un nu mani izmeta krastā.
bet vljoprojām nespeju izžūt.
tik vakardiena liek uzsmaidīt.
tas jauki.

dzeru.
un nejūtos ne sūda labāk.
lkm vajag vel.

gribētos pasmaidīt.
un nejau no tā,ka nāk klāt un saka:"Nasķū pasmaidi,nevaru uz tevi tādu skatīties" vai no dumjiem jokiem.
nē.
gribu tā lai no sirds,bez liela iemesla.
lai vnk aiz lieliem priekiem.
un kad es atkal sajutīšos laimīga?
tad,kad atkal aizkriešu pie viņa?
kad viņš man atkal piedos?
nē šoreiz tā nebūs!
pietiek.vienreiz jāiztur.
bet ziniet,kas trakakais?ka pa gadu iegūsti ne tikai mīlāmo puiku,bet arī draugu,lielisku draugu.
un tad,kas mīlamais vai netiek mīlēts tev jāzaudē arī to lielisko,to bez kura kaklā katru 2ro sekundi uzrodās kamols.
un acis katru vakaru paliek slapjas.
kura balss tā pietūkst.
un to ļaunīgo joku.
es pat tgd neapvainotos.
bet tik un tā neestu baltmaizi :)
un neteiktu neko sliktu ne par dziesmām ne par filmām.
bet ta vnm ir sākumā.
līdz mirklim,kad brilles saplīst un pasaule parāda citu pusi.
noteiktu jau 3šajā dienā saprastu,ka nevajadzēja.
lkm jau ir labi.
tikai drusku jāpacieš un tad jau atkal joņošu apkart apgarot un visaptverošas mīlestības apņemta.

saprast,ka esi zaudējis vienu no labākām dzīves davanām ir vel sāpigāk,
ja apzinies,ka pats nometi to zemē.
neapdomājis ne tās vērtību ne lomu tavā dzīvē.

tada jocīga sajūta!
es nejūtu neko.

stāvēju pieturā un gaidiju autobusu pie tēta.
un ko es ierudziju.
Lauru-meiteni,kas iemcija man latviešu valodu,dzeršanu un pīpešanu.[svarīgākās lietas manā dzīvē :D]
izrādās,ka viņai ir izlaidums.
es aizbraucu.
apbimbājos un pārsmejos.
tad sēdējām parka,pīpējot uztinamās un malkojot martini asti.
uz tramvaju mani nesa uz rokām.
un tad sekoja vel 1001 jauks mirklis
tgd jūtos emociju pārpildīta.
jāskrien arā gulēt zalē,vērot saulrietu un niekoties ar dūmiem.

ārste saka,ka,ja nearstēšos,man būs bronhīts.
šovakar likšu sinepju plāksterus.
un dzeršu ķērpju sīrupu,kas starp citu ir ņammīgs :P
un es negribu lai ir traki.
jo jau tgd dikti sāp plaušiņas :|

man ir jauks darbs.
meitenes,kas strāda ir draudzīgas.
izņemot to lohu bārmeni[pediks tāds]
izrādās,ka tur ir kopīgā ģerbtuve(puikiem un meitenēm)
vel par ēdienu jāmaksā[bet viss ir 5x lētāk]
un vel es esmu uz ceļa,kas ved uz nepīpēšanu.
darbā nepipēju.
un vakar vsp bij tikai 3 cigaretes.
vel neko needu.
vakardien apēdu kelogu un mannā putru darbā.un viss.
man stipri sāp kakls.
lkm ir ļoti mūļķīgi saslimt vasarā...
un vel stulbāk skanēs nākamais.
man bail iet uz darbu,jo šodien ir 13 + 5diena.
un tas ir nopietni!

lkm jākļūst par pļēguru.
parasta ikdiena ir pārāk reala.
rūpes ir pārāk tuvas.
emocijas apslēptas.
asaras sausas,bet sāpes neciešamas.
cilvēki atturīgi.
un es,es parāk depresīva.

visu eksāmenu bij pagrūti koncentrēties.
jo visu laiku nāca smiekli,atceroties vakardienas skatus.
īstenība sāku saprast,ka esmu pāris atvainošanās parādā.
pēc ilgiem laikiem ir kauns par savu uzvedibu.
tāc kauns,ka varētu ar dupaci zemē ielīst.
un drošības pēc vel sadalīties jonos.

ak šī labā sirds vardā Rožiņka.
tu vari apvemties,apraudāties un turpināt bimbāt,bet tev vnm atradisies kāda vietiņā viņas krūtīs :D
ar vnk apkampienu viņa liek sajusties varen mīletai.
tgd dzirdu viņas kurpju klabienus,joņojot pa kapnēm,jo man slāpst.
un viņa vnm par mani parupēsies.
visu saprotošs un pieņemošs bērns.
kuras draugiem nav latiņas,jo viņa vnm ir gatava mīlēt tevi tādu kāds tu esi!
bez kuras smaida un patiesiem smiekliem pasaule pārstātu eksistēt.
un arī es diez ko labi savu dzīvi bez viņas nevaru izteloties.

p.s. i love you

dzērām vīnu pieturā.
tad bļāvām līdzi Māras dziesmām.
dzejojām visu nakti.
un līdz ar rīta gaismu čāpojam mājās.

paniski baidos palikt vienatnē!
un nedod Dievs,ja klusumā.
asaras birst gar acīm.
no apziņas cik tālu esmu aizpēlējusies
ar liekulīgo bērna tēlu.
no apziņas,ka nepazīstu pati sevi.
un vel vairāk,nemaz nevēlos sevi iepazīt.
cik iekšēji esmu skaudulīga.
cik nepatiesa un negodīga.
bet no atskaršanas daudz kas nemainās.
bet lai kko mainīt esmu pa vāju...

braucu un caur logu vēroju baltās kupenas uz katra otra koka.
un tad sāka skanēt ta klavieru dziesma no amēlijas.
acu priekšā ieraudziju Rožiņku,kas ar nopietnu sejas izteksmi spēlē klavieres[viņa vnm ļoti koncentrējas] tad viņa palūkojās uz mani a to tīro,nevainīgo un tik patieso smaidu uz viņas nevajnojāmām lūpiņām.
ak šī smaida dēļ ir vērts atdot dzīvi!
tad garām paskrēja Skuja,gaisā plivinot savus zelta pavidienus :)
arī viņa pazuda.
sirdsniņa iesāpējās un tad asaras,sniedzot sen neizjusto laimi, sāka birt gar acīm,apskalojot manus tontulīgos vaidziņus.
sajutu saulesstaru skrējienu pa seju.
velāk puika austiņās mēģināja man iespaidrot,ka mes dzīvojam skaistā pasaulē.
muļķa desa!
es jau sen to zināju :]