es varētu drusku parasēt,
jo daudz,kas sakrājies.
un tad uztaisīt plakatu literaturā.
vel samazgāt drēbītes.
un piekartot istabu ar` derētu..
bet nē!
es izvēlos tupēt pie datora.
tempjot kafiju ar pīnu.
ar pāris putnu līgzdam uz galvas
un rozā pidžamu mugurā..

viss ir labi.
patiešām.
nekas slikt jau nav noticis.
tik mana iekšēja harmonija kkur vazājas.
lasu savas intereses
un prātoju.
kad es pēdējoreizi...
pīpēju uztinamās,
biju tur,kur gribu atrasties,
dzēru kolu no bunžiņām,
redzēju kadu jauku filmu,
aizmigu neparvarojot bezmiegu,
un skrienot prom no domām,
kad es pamodos ar smaidu?
neatceros!

*skrienot no attiecībām līdz attiecībām,es sevi pa ceļam pakāsu!*

braukšu uz Valmieru.
rakšu kartupeļus.
dzeršu un taisīšu piruetes.
bet nākamnedeļ dzīvošu pie Rožiņkas,
jo man ļoti gribās kko pamainīt...
vai tieši pagriezt visu atpakaļ?

nezinu,vai uz šīs pasaules pastāv kkas,
kas 24 h laikā nevarētu manī izraisīt atkarību!?

no rīta braucu uz skolu
un vēroju pa logu,
kā lietuslāses kutina peļķes.
savādi,bet caur rudens pelēkumu
man tik labi sanāk saskatīt
pasaules košās krāsas.
sajust siltumu sirdī
un tā patiesi pasmaidīt :)

otrā diena skolā
un jau nogulēta rasēšana
un vel nobastotas 2as pēdējās.
es lkm vairs nekad neko neapņemšos darīt,
jo man tas tā sūdīgi sanāk!

pālis iziet un
vairs neiet miegs!
un vel jautrs prāts
atcerotries vakardienas
manu pasmago uzvedību! :D

dzērums.
un es atkal esmu 3ais ritenis.
ziniet pinīgi riebjās.
gribētos nozust.
ja vien būtu kur!

izlīdu no gultas tikai tad,
kad skaidru sapratu,ka
visi aiztinušies prom.
šodien neprasās pēc sabiedrības.
burvīgs rīts.pat brokastis gatavas.
atstātie pāris nektarīni,pusapēstā šokolodāde
un Ingrīda,kā vnm nav izdzērusi savu kafiju.
ir patīkami apzināties,ka
nomodā jau pavadītas vairakas stndas,bet
no manas mutes nav izprucis neviens vārds!
un pastaigas pa māju vienā apakšveļa un
rīta deja pie skaļas mūzikas arī
ir kkas tīkams un sen neizbaudīts ;]

nekad nebūtu domājusi,ka
cilvēks,kuru tik daudzas reizes sāpināju
man vispār kādreiz piedos.
cerēju,bet neticēju.
un te nu mēs stavējām parkā apkampūšies
un viņš man ļāva sajust mīļumu
neko neprasot pretī.
lika smaidīt un sajusties labi
neko īpašu nedarot.
vnk esot man blakus.

mīļā māte!
gaidi mani,
varbūt šodien atbraukšu! ;)

šampanieša pudele.
sarunas un nakts tikai mums divām.
burvīgi,tas,ka Tu esi atpakaļ :]

naktsnīgā Rīga un pustukšas ielas.
klusi čuksti austiņas.
dūmu deja ar laternas gaismas stariem.
tik daudz domu prātā.
un maigs,tik tikko manāms smaids uz lūpām.
es lkm iemācijos baudīt vientulību.
un nebaidīties no iekšējās balss.

esmu nedaudz nogurusi.
pēdējas nedēļas laikā
vienai ir sanācis tik uz podu aiziet.
un vel...
pamaniju,ka arī cilvēku kompānijā
var sajusties vientuļi.
un vel tās domas par to kropli.
te ilgas te traks naids.
vieglāk ir ja piemeklē tas otrais!
paniski bail,ka viņš man varētu pazvanīt.
un es nespētu atcerēties nevienu piemerotu lamuvārdu
kgn viņš ir pelnis dzirdēt par sevi visas pasaules rupjības!
kāds zin kādu dikti rupju vārdu?
vēlams krieviski ;]

šodien aizlidoja Kaspars.
un nu man būs pašai sava istaba.
priecīga?
nebūt nē.
kaklā baigais rūgtums...

spilvens slapš un piepampušas acis.
nē,tas tomēr nebij tikai slikts sapnis.
cik pelēks rīts!
un tik pat pelēcīgas domas.
līķa pastaiga pa māju.
saruna ar Skujas mammīti.
Rīga.
nodevu asinis.
pāris reizes iezvanijās telefons.
pat pasmaidiju.
sušī uz terases un daudz daudz cigarešu.
vel Laura meistero kko koktēlim līdzīgu.
taisu vakariņas un gludinu Kaspara kreklus.
rīt ar skujas mammīti bracam sēņot.
jāzvana maizei.
ja.tā arī darīšu.

Rožiņkai nu gan ir talants mani sasmīdināt.
īstenībā jauka diena ir šodien.
ja neskaita to ka esmu nomodā no 5iem un
gulējusi labi ja pāris stundas.
kgn jutos pilna enerģijas.
visu laiku kko beržu un piekartoju.
vel atlikusi tikai grīda un sākšu uzkopt savu nomocīto ķermeni.
un,ja paveiksies,sanāks izslaucīt arī skumjas no prāta.
noskalojot tās ar lēno dūmu deju vakara gaismās un
piparmētru tējas smaržu.

ārā tā līst,ka liekas it kā no debesīm nokarājas tūkstošiem sudraba pavedienu.
un es sežu uz terases ar pipermētru tējas tasi.
patīkami vērot,kā viss iekrāsojās pelēcīgos toņos.
izpūstie dūmi sajaucās ar lietus lasēm.
liekas,ka domas tiek aizskalotas līdzi.
un prātā iestājās bezrupība.

vel tikai desmit stundas un viņa būs augstāk par makoņiem.
lidos uz karstu zemi,ko uzskatu par savu dzimteni.
veselas 3 nedēļas nevarēšu atskriet mājās un ar sajūsmu vai asarām acīs stāstīt kā gāja.
bet visvairāk bail,ka blakus kadu laiku nebūs cilvēks,kurš visu saprot,pat,ja klusēju.
es ceru,ka viņai ies labi.viņai noteikti ies labi.
un es.es rīt appludināšu visu lidostu ar asarām.
jau šodien piņkšķēju mājās.
mana bujaka.
kak ja tobi kohaju!

lai taptu sazvanama,
pārliku kartiņu taja vecajā,labajā Agatas atdotā telefonī.
ieslēdzu un..
fonā Ērika bilde.
un vel pilns ar mūsu vecām isziņām.
ziniet..
dažreiz tik ļoti gribās,lai takā tajā filmā.
lai nevienas pašas domas.
būtu labi.
laikam...