tas akmens uz sirds velk lejā,
surst,kā tikko uzrauta brūce.
viss tik mierīgs un pelēcīgs,
ka labprāt bļautu,lai kādu pamodināt.
lai izkustinātu miegā ieslīkušu pasauli.
varbūt ar otu uzvilk sauli debesīs?
un zālē ieķēpāt daiļas pieninītes
uz kuru smaržu atlidos bites
un ar savu dūcēšanu spētu kādu atdzīvināt.

ak jūs nožēlojamās radības!
kaut jums visiem vairs nekad nestāvētu!
un ja stāvētu,tad jūs nevarētu dabūt!
un pat jūsu roka nespētu jūs apmierināt!

tev basketbols interesē? :D

Tada jocīga sajūta.
it kā es neatrastos šeit un tgd.
skatos uz savu dzīvi kā no malas.
kā uz lētu seriālu.
kko līdzīgu sirdij uz ledus.
ik pa brīdim aizraui,
bet kopumā bezjēdzīgi stulbi!

un tē nu sāksies dzīve...
no svētdienas līdz svētdienai!

šodien jūtos tāda nasķīga :D

beidzot!
beidzot nesmaidu tad,kad negribās un tiem,kam negribās!
esmu tur,kur vēlos būt un ar tiem ar kuriem vēlos būt!
jutos labi!
mīlu sevi un šīs jūtas man neviens neatņems!

ak dieniņ,ku manas krievuškas ir foršas!
ku alkohols un dejošana ap stieni var būt iepriecinoša.
un ku liela muļķe es esmu! [nēnēnē es nenolaidu :D]
ja nu vienīgi savu pašcieņu podā! :D
bet ziniet?varbūt tieši tur viņai īstā vieta ;D

šīs rīts ir tik garš,ka
man prātā vairs nenāk idejas,
ko varētu vel sadarīt...
bet apzinos,ka skolu tpt sanāks nokavēt! :D

tas,ka tiko sasitu glāzi,
nebūt nenozīmē,ka
man rokas no dupša izlīda.
NĒ!tas noteikti uz laimi :D

vakardien pālī nogriezu nagus
un uzlakoju melnus.
no rīta neatcerējos un nobijos :D
bet tgd domāju,ka
vakarā būs pie origo jāiet patusēt.:D
iefiltrēties nebūs problēma,
raudāšana ir mans hobijis,pie tam
viss kas svitrains vel no skujas
trakās jaunības laikiem ir palicis :)

Roberts:Kas tev ir ar to Jāni?

Nastja:ai nezinu...

R:a ko tā?

N:ai nu viņš ir stulbs...
Forš,bet tīk stulbs!

R:ā.nu tas jau ir ar visiem viriešiem ;)

vai es nedzīvoju ar foršiem cilvēkiem zem viena jumta? :D

dzīve kļūst rožaina izdzirdot,
kā viņa dzied,
ka vēlās lielos bubus,
kad liela izaugs xD

dzeru sulu no viskija glāzes ar ledu.
nez,moš no šitā iereibšu.. :)

Reiz dzīvoja viena nelaimīga meitene.
Viņa bij tik nelaimīga,
ka dzīvesprieku viņai bija jātēlo,
lai citi no viņas nenobistās.
Jo kuram tad patīk puņķutapas?!
Nelaimīga meitene kļuva vel nepiedzimstos,
jo onka,kas viņu uztaisija vēlēja viņai nāvi,
bet mammīte smagi cieta,lai viņām būtu ko ēst.
Nedaudz paaugusies meitene kļuva vel nelaimīgaka,
jo saprata,ka nav ne skaista ne talantīga.
un viņas mammai nebija naudas drēbēm.
Tāpēc viņai bija jānēsā vecās,
kuras atdeva nelaimīgas mammas paziņas.
Citi par nelaimīgo meiteni dikti smējāsa,
jo nelaimīgā meitene bija apaļa un tizla.
un tad nelaimīgā meitene iemācijās raudāt.
Viņa raudāja katru vakaru,
pabāzusi galvu zem segas
un iedurusies ar savu apaļo seju nelaimīgā spilvenā.
Jā arī spilvens bij nelaimīgs,
jo katru nakti izmirka viņas saļajās asarās.
Tad meitene cīnijās par to,
lai kļūtu gudra un mēģināja padarīt sevi īpašu.
Viņa spēlēja teatri tik ilgi
kamēr pati sāka tam ticēt!
Un nu reiz viņai palaimējās satikt jauko puisi,
kurš diemžēl arī nebija laimīgs.
Bet kpā spēja aizmirsties,
tik nelaimīgā meitene vislaik mēģināja panākt,
lai visa pasaule viņu mīl.
Muļķe!pasaule par viņu smējās.
Bet viņa turpināja nepamanot,
ka sāpina īsto draugu.[to jauko puiku]
Jaukais puika piedeva visu,
jo bija no viņas atkarīgs,
taču vienudien pazuda no viņas dzīves.
Tā nu turpinājās viņas nelaimīgā dzīve.
bet tad meitene satika nelaimīgu onku.
Kurš šķita ideals.
Bet nelaimīgs onka sasita viņas,
jau tā ar skoču salīmēto sirdsniņu.
meitene kļuva vel nelaimīgaka.
Bet iemācijāsa ar to sadzīvot.
Kā saka tika tam pāri..
sastpopot laimīgo puiku,
kuram reiz arī sasita sirsniņu,
taču lai arī,kas arviņu bija noticis viņš vnm jokojās.
Tas nelaimīgai meitenei patika...
sākumā viņa no tā baidijās,
bet pavisam drīz kļūva no laimīgā puika atkarīga.
Nelaimīgā meitene cerēja nu kļūt laimīga,
taču princis izradījās tik pat liels muļķis,ka viņa,
kad viņas dzīvē bij jaukais puisis.

nē šim stāstam nav beigu..
un arī morāles īsti nav.
tad kāda jēga bij kko tādu rakstīt?
nebij!gluži,kā visam šai pasaulē ;)*

dievinu naktis,kad visi mājās jau guļ
un rītus,kad neviens vel nav pamodies!

es to izdariju!
esmu varonis!
jo vairāk iemīlos sevī,
jo mazāk mani ietekmē citi!

naiva?
vairāk nekā ļoti,
BET
es vismaz ļaujos
un izbaudu!

šonakt nolēmu neiet gulēt.
tpt domas neļaus ilgi aizmigt!
labāk visu nakti sapņošu,dzeršu kafiju un pīpēšu:)

izgāju ārā uzpīpēt.
Rīgā reti var redzēt zvaigžņotas debesis,
bet šodien,
vai pamanijāt cik daudz zvaigžņu?
kādudien es satikšu īsto puisi!
mēs sēdesim ar viņu uz soliņa un skaitīsim zvaigznes.
runāsim visādas muļķības
un vērosim,kā mūsu izpūstie dūmi dejo.
tad ar basām kājām taustīsim zemi
un pliki skriesim peldēties.
tad ēdisim līdzi paņemtās maizītes
un viņš noteikti mācēs gatavot ēst,jokot un likt man justies mīlētai.
un es.es iemīlēšu viņu no pima acu skatiena.
viņam būs gari čirkaini mati
un burvelīgs smaids.
viņš mācēs spēlēt ģitāru,
bet es,laimes pārpilnīta,uzrakstīšu viņam dzejoli.
es viņam nešķitīšu mammīga,bērnišķīga un ipašnieciska,
jo blakus viņam es macēšu atmest visu lieko.
tad kādudien mēs aprecesimies un mums būs 4ri bērni.
3 puiki un viena meitenīte.
mēs nosirmosim kopā un vecumdienās dzīvosim laukos.
mums būs viesistaba ar kamīnu,
ziemassvetkos,mūsu liela ģimene,tur ēdis pašu ceptās piparkūkas un dzers karstvīnu.
mums būs vistas un dārzs,kur augs tomāti un gurķi.
un vel mēs lasīsim daudz grāmatu,kuras no Rīgas mums vedīs mazberni.
mēs iesim makšķerēt un sēņot.
vel mums bus liels papagailis,kas stāstīs anegdotes.
kādudien mēs nomirsim.
bet nomirsim ar smaidu,jo
zināsim,ka nodzīvojām skaistu dzīvi!
un tad,kpā ar viņu es beidzot pastaigāšos pa makoņmalu :]

vismaz tas,ka tkal piekāsi
un liki man justies sūdīgi.
palīdz man,mēģinot nomākt skumjas,
izberzt visu māju
un tupēt istabā
ar ķīmijas kladi rokās!
un man pohui,
kas talāk notiks!
jo zin es tomēr sevi cienu ...
vairāk nekā Tu būtu domājis!