gribētos pasmaidīt.
un nejau no tā,ka nāk klāt un saka:"Nasķū pasmaidi,nevaru uz tevi tādu skatīties" vai no dumjiem jokiem.
nē.
gribu tā lai no sirds,bez liela iemesla.
lai vnk aiz lieliem priekiem.
un kad es atkal sajutīšos laimīga?
tad,kad atkal aizkriešu pie viņa?
kad viņš man atkal piedos?
nē šoreiz tā nebūs!
pietiek.vienreiz jāiztur.
bet ziniet,kas trakakais?ka pa gadu iegūsti ne tikai mīlāmo puiku,bet arī draugu,lielisku draugu.
un tad,kas mīlamais vai netiek mīlēts tev jāzaudē arī to lielisko,to bez kura kaklā katru 2ro sekundi uzrodās kamols.
un acis katru vakaru paliek slapjas.
kura balss tā pietūkst.
un to ļaunīgo joku.
es pat tgd neapvainotos.
bet tik un tā neestu baltmaizi :)
un neteiktu neko sliktu ne par dziesmām ne par filmām.
bet ta vnm ir sākumā.
līdz mirklim,kad brilles saplīst un pasaule parāda citu pusi.
noteiktu jau 3šajā dienā saprastu,ka nevajadzēja.
lkm jau ir labi.
tikai drusku jāpacieš un tad jau atkal joņošu apkart apgarot un visaptverošas mīlestības apņemta.