Šovakar iegāju savā vecajā inboxā ar domu, lai idzēstu kontu. Nebiju bijusi tur burtiski veselu mūžību.
Atradu daļu no 2009. gada sarakstēm.. Sent'os vēstules ar jautājumiem par iespēju mācīties skaņu režiju, mūzikas producēšanu, vēstules veikaliem, kad meklēju savas digitālas klavieres, ledusskapja remonts (?), izsūtīts programmēšanas kursu mājas darbs.
Atskatoties: skaņu režija tā arī palika kā tāls sapnis. Digitālas klavieres priecē ar savu klātbūtni, programmēšanas kursus apmeklēju tikai 1 mēnesi. Atceros, kursu laikā sev uzdevu jautājumu, vai šis tiešām ir tas ko es gribu darīt visu dienu, katru dienu ? Atbilde bija skaidra - nē.
Atmiņas.
Dzēšu ārā. Darīts.