No A līdz Z, neiekļaujot Ž

"Protams, ka gribas vienkārši kādu sev blakus. Plecu. Bet padomā, vai tiešām šis cilvēks ir tas, kas Tavai sirsniņai vajadzīgs?"

Nē. Atbilde diez gan skaidra un konkrēta. Tikai vieglāk būtu pazvanīt viņam, nevis meklēt jaunu. Jo dažreiz, kad esi dikti nelaimīgs, vienkārši kādu vajag tik izmisīgi, ka visu citu var pieciest.

Un es aizdomājos, vai tas nelaimīgums, kas rodas neizdevušās attiecībās, neveicina arī vēlmi, lai kāds vienkārši tikai būtu blakus. Vai nelaimīgas attiecībās mūs neievelk milzīgā melnajā caurumā? Tu esi nelaimīgs, tāpēc Tev kādu vajag, un, protams, tev taču kāds ir, un uz brīdi liekas, ka neko vairāk nevajag, bet tad atkal Tu tiec sāpināts, esi nelaimīgs, un kādu vajag vēl vairāk, un ... Kā atkarība, kas tikai velk Tevi dziļāk, jo nelaimīgums aug, un līdz ar to arī "vienkārši kādu" nepieciešamā deva, līdz beigās paliek tikai sliktie un "vienkārši ir" brīži.

Ģeniālākais, ka šo rakstot, nonācu pie secinājuma, ka tas arī beigās ar mums te notika. Bija vai nu slikti, vai "vienkārši kāds" gada garumā. Divi nelaimīgi cilvēki, kas nespēj atteikties no otra, jo šķietami vienkārši kāds vajadzīgs blakus, kad ir slikti. Bet, visticamāk, slikti abiem bija vienam no otra...