No A līdz Z, neiekļaujot Ž

Es jau pārāk ilgi domāju, ka nezinu, ko gribu. No vienas puses, jūtos garīgi spēcīgāka kā jebkad. No otras puses - tas milzīgais tukšums. Es ar savu lielo apgarotību saprotu to, cik pati esmu patiesi nelaimīga. Debesis par zemu, viss pārāk vienkārši. Es šādi varētu turpināt mūžīgi, jo jēgu par kaut ko cīnīties neredzu. Un tajā pašā laikā šādi es negribu.

Ja lielāko daļu lietas esi darījis priekš atzinības no citiem, bet te pēkšņi citu domas ir kaķim zem astes... Un Tu nezini , kas pašam patīk. Pareizāk, Tu zini, kas Tev patīk - pilnība. Bet pilnības nav. Nekur. Arī Tevī nē. Krahs. Nelaimīga es.