un tas viss lidostā! čalis mani atcerējās no ieprioekšējām reizēm... klau, Kūm, dod padomu.. ko man darīt? D. atkal mani piečakarēja.. man negribas to tā atstāt. karoče, viņam vajadzēja sava konta nr. atsūtīt.. nu biļete un tā.. apsolija uz mailu, a tagad reāli ņirgājas, ka es tam noticēju :( a man grobas vismaz vienreiz visu izdarīt pareizi.. kā man viņu izdarīt? moš sākt šantažēt?
Tu visiem, kas Tev labu darījuši, jūties parādā? Varbūt izteikt novēlējumu: "lai Esinjai neviens nekad vairs neko labu nedara"? Maz Tev tie veči uz kakla sēdējusi? Visus tādus idiņus gribi apkārt?:(
Kas tev saka, ka es būtu ar viņu strīdējusies? Un es biju mierīga, kā zilonis! Nav jau tā, ka es VISU laiku un par VISU strīdos.. man vnk tagad nepatīk, ka sanāk, ka man tik rupji melo!
Tu tagad gribi, lai es ar Tevi susinos vai arī, lai pasaku, kā ir? Un "ka ir" Tev, protams, nepatiks. Un Tu atkal piekliegsi visu Cibu, ka Tevi mainīt grib...
riktīgi ir pa aukstu.. un ne tikai laiciņš, bet arī cilvēki.. tādi pusdzīvi visi, pilnīgi riebjas.. nu neko.. knapi būšu pieradusi, kad jau laidīšu atpakaļ! :)
Es vakar paguvu saskrūvēties veikalā par sīkumu. Bļāviens, tā ir, kad jāatgriežas reālā dzīvē... Kaut kādā mērā man tā nesteiga Gruzijā patika... Te viss ir saspringts un par daudz saplānots... Diemžēl.