Gruzīnu alfabēts
Gruzīnu raksts ir fonogrāfisks raksts, ko lieto gruzīnu valodas, kā arī dažu mazskaitlīgāku (mengrelu, lazu, svanu) valodu pierakstam.
To radīja ap 412.gadu p.m.ē. gruzīnu mitraisma priesteri. Par raksta paraugu tiek uzskatīti gan aramiešu, gan feniķiešu raksti. Ibērijas cars Parnavazs 284.gadā p.m.ē. to reformēja, radīdams pirmo gruzīnu raksta formu - asomtavruli (kapitālrakstu).
Gruzīnu raksts vēsturiski pastāvējis trīs dažādos veidos:
- asomtavruli (kapitālraksts), lietots līdz 9.-10. gs., pēc tam tikai virsrakstos.
- nushuri (mazo burtu raksts), lietots no 9.līdz 10.gs., pēc tam līdz 19.gs. tikai garīgajos tekstos.
- mhedruli (laicīgais raksts), lieto no 11.gs. līdz mūsdienām.
Iesākumā mhedruli bija 38 burti, bet no 19.gs. 60.gadiem - 33 burti. Raksta horizontāli no kreisās puses uz labo.
| Mhedruli raksts (transkripcija) | ||||||||||||||||
| ა(a) | ბ(b) | გ(g) | დ(d) | ე(e) | ვ(v) | ზ(z) | თ(t) | ი(i) | კ(ķ) | ლ(l) | ||||||
| მ(m) | ნ(n) | ო(o) | პ(p) | ჟ(ž) | რ(r) | ს(s) | ტ(t) | უ(u) | ფ(p) | ქ(k) | ||||||
| ღ(ġ) | ყ(q') | შ(š) | ჩ(č) | ც(c) | ძ(dz) | წ(c) | ჭ(č) | ხ(kh) | ჯ(dž) | ჰ(h) | ||||||
4 raksta | ir doma
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}