Lobstrominous

Pirms nedēļas atklāju, ka pretī Ogres dzīvoklim ir sporta iestādījums, kur var iet uz nodarbībām. Šodien saņēmu visu sevi rokās, ieliku treniņtērpu un gāju uz zumbu, kura nenotika. Bet man tur neļāva noskumt un ieteica aiziet uz citu nodarbību, kas esot līdzīga apļa treniņiem, ar kādiem esmu nodarbojusies līdz šim.

Ignorējot faktu, ka neesmu savam ķermenim likusi pēdējā gada laikā darīt ko vairāk par uzkāpšanu pa kāpnēm un nezinot, kas mani sagaida, aizgāju uz treniņu.

Kas izrādās bija spēka treniņš.

Un es jau pēc iesildīšanās, nebiju droša vai neizvemšu vakariņas. Un pēc treniņa nevarēju nokāpt pa kāpnēm. Un uzkāpt pa kāpnēm, lai tiktu dzīvoklī. Un notizlojos visu treniņa laiku.

Bet tā eiforija pēc tam... Kad jūti, ka šajā brīdī viss tavs ķermenis ir pārguris un muskuļi ir ļengani, bet tu vienlaikus jūties tik mobilizējies un ieslēgts un dzīvs. Un, kaut arī tas muskulis ir ļengans un pārguris, bet tu jūti, ka viņš ir! Un biji par tādu jau pavisam aizmirsusi!

Diemžēl nu jau ir paģiras. Došos gulēt.

Bet kustēties būs jāatsāk.