Lobstrominous

Sēdēju un apātiski vadīju pētījuma datus, kad istabā ienāca F un paziņoja, ka esot saņemts aicinājums braukt uz pludmali skatīties ziemeļblāzmu. No aicinājuma esot atteicies, jo vakariņas top. Man acis lielas, jo divi atslēgas vārdi - "pludmale" un "ziemeļblāzma". Pludmale, jo pie jūras vislabāk uzlādējos, ziemeļblāzma, jo nekad neesmu redzējusi dzīvē.

Tā nu nepilnu stundu vēlāk rullējām uz Vecāķiem. Jāatzīst, ka sākotnēji biju vīlusies, jo manis iztēlotā ziemeļblāzma neizskatījās galīgi, kā tā realitāte miglaina laukuma veidolā, taču ap desmitiem tā it kā pamodās un kļuva dzīva - kustīga, mainīga, plūstoša. Stāvēju un skatījos un skatījos un tajā brīdī pazuda nosalušās kājas un bakalaura darbs, un neēstās vakariņas.