Lobstrominous

Izkāpšana no komforta zonas šoreiz bija tīri forša un man tiešām patika. Žēl, ka pēdējā reize, labprāt būtu piedalījusies arī nākamgad. Vispār interesanti, jo man cilvēki caurmērā nepatīk, taču man patīk viņus informēt(?). Jāpašķir pedagoģiskās psiholoģijas pieraksti, kādi nu tur bija tie motīvi...

Citā stāstā, vairākas reizes aizčāpoju līdz grāmatu izstādei un iztērēju vairākas naudiņas par grāmatām, kas ir vienkārši daiļliteratūra, ko nebiju darījusi ļoti ilgi, jo parasti preferēju nozagt oriģinālvalodā nevis maksāt 5< eur par sūdīgu tulkojumu. Sapirkos pa lēto interesantas grāmatiņas uz svaru, pārnāku mājās, attaisu Bredberija "Marsiešu hronikas", grāmatiņa pati par sevi bieza un smaga, 391.lpp. Tikai brīnumi! Viens burts ir savi 5 milimetri. Un tagad fantazēju, vai nu mums pēkšņi ir visi tik tuvredzīgi palikuši, vai varbūt Bredberija mērķauditorija tagad ir mazi bērni, kas mācās lasīt. Bet man tik liels šrifts ir grūti lasāms :( Līdzīgs stāsts ar Stāstu par Ādamu, bet tur par laimi pati grāmata lielāka, attiecīgi burti tik ļoti acīs nelec.