Lobstrominous

Retu reizi man paslīd roka un es kaut ko uzrakstu. Tas nav nekas pārāk īpašs, sāku to darīt 10 gados, pārtraucu 16 un kopš tā laika man brīdi pa brīdim kaut kas ieskrien galvā un pārtop par dedzinošu ideju. Idejas parasti tiek iesāktas un, tā kā es nezinu kā viņas apturēt, paliek iesākuma stadijā, jo beigas neesmu paguvusi noķert. Tā tas notika ar bestselleru, tā tas notika ar mežaveci un klibo ķirzaku. Šonakt atnāca ideja, kuru izdzīvoju no sākuma līdz beigām un nevēlējos lai tā notiek arī ar viņu, tādēļ uzreiz pēc pamošanās, paķēru kompi un sāku pierakstīt vadmotīvus, varoņus u.t.t. Kas to deva... Pelēkais pelmenis ieraudzīja, ka man klēpī dators un acis vaļā, žigli ieleca gultā un sāka mīcīties un mīļoties. Rezultāts: pierakstīts sākums un beigas, pazaudēts vidus un dziļi aizvainots kaķis.