Lobstrominous

Ticiet vai nē, bet šie vārdi tiek rakstīti nakts vilcienā uz Romu (7 stundu brauciens)

Un fucking apkure arī šeit ir salūzusi...

Esmu negulējusi un r mazām cerībām vēl šonakt iemigt, jo viens no vilciena kabīnes kaimiņiem krāc kā Žakiņš un otrs fantastiski atrod brīdi,kad laižos miegā, lai pajautātu, piemēram, kur mēs atrodamies vai kāpēc vilciens ir apstājies un nekustas. Tas, ka nerunāju itāliski, acīmredzot neko nemaina un es vienkārši maģiski apzinu visu notiekošo.

Tikmēr Romā +14 un gāž kā ar spaiņiem. Es paguvu apskatīt kolizeju, strūklaku un pakāpienus, bet tajā brīdī biju jau tik slapja, ka atmetu ar roku pārējām lietām un gāju uz staciju. Zābaki izmirkuši, labi, ka pamanījos nopirkt zeķes maiņai. Stacijā apkopēja sakliedza uz mani, ka esmu ūdens pudeli somā izlējusi. Ej nu un iestāsti, ka viņas Romā laiks kā Latvijā pa Jāņiem.

Bet tagad sēžu vilcienā un gaidu atiešanu. Jābrauc tikai piecas ar pusi stundas. Zābaki pie sildītāja un pati patīkami sausās zeķēs.